"Komisijas uzdevums ir augstā profesionālā līmenī izvērtēt priekšlikumus, uzklausīt viedokļus un nopietnā diskusijā pieņemt lēmumu par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu, bet tā vietā budžeta komisijā šodien norisinājās absolūtas neprofesionalitātes paraugstunda," nikns ir Sprūdžs, norādot, ka noraidītais likumprojekts tapis vairākus mēnešus sadarbībā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, bet deputāti to nevis profesionāli vērtējuši, bet atrauti no šīs diskusijas, "izvērsuši balagānu, demonstrējot nekompetenci un neiedziļināšanos".
Par to liecinājusi komisijas sēdes norise un dažādi absurdie epiteti, kas ne mazākā mērā neattiecas uz šo likumprojektu. Piemēram, Saeimas deputāti ieslīga diskusijās par to – ir vai nav labi, ka, atverot datoru, uz ekrāna parādās pikantas bildes, bet citi deputāti iegrima pārdomās, kā viņi varēs izplatīt savu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Deputātiem raizes sagādāja arī tādu izdevumu kā Princese un Žirafe iespējama aplikšana ar dabas resursu nodokli, lai arī iesniegtais likumprojekts to nepārprotami neparedz.
Tāpat deputāti uzskatīja par nepieciešamu likumprojekta jēgu konfrontēt ar pieņēmumu, ka pret vecāku kundzi, kura par pašas adītajām zeķēm vēlas pastāstīt kaimiņiem, būs sarežģīti vērst nodokļu administrēšanas pasākumus. VARAM norāda, ka tam nav nekāda sakara ar piedāvātā likuma jēgu vai piemērošanas būtību.
Savukārt komisijas vadītājs nespēja novadīt likumprojekta izskatīšanu līdz galam, rīkojot konkursu par to, kurš ieņems viņa vietu, piedāvājot to gan ministrijas valsts sekretāram, gan citiem klātesošajiem. Par sēdes norises līmeni liecinājis arī fakts, ka deputātu skaits, kuri piedalījās balsojumos, vairākkārt mainījās, kā arī apstāklis, ka sākotnēji deputāti ieceri atbalstīja, bet pēc pārtraukuma tomēr noraidīja.
"Ir ļoti skumji, ka vairāk kā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, parlamentā valstiski svarīgi likumprojekti tiek izskatīti šādā līmenī. Var droši apgalvot, ka jebkura dzīvokļa kooperatīva kopsapulce notiek augstākā līmenī," paudis ministrs.
"Vēl jo vairāk žēl tā darba, laika un ieguldījuma, kādu ir veikuši vides eksperti un ministrijas darbinieki, izstrādājot likumprojektu, saskaņojot to starp ministrijām, vairākkārt virzot uz Ministru kabinetu, strādājot ar priekšlikumiem no dažādām nozarēm. Daudzu tādu cilvēku, kuriem reāli rūp vides kvalitāte un dabas resursu efektīva izmantošana darbu, tik neprofesionāla komisijas darba dēļ šobrīd nākas norakstīt," piebilda Sprūdžs.
Viņš uzsvēris, ka, ieviešot dabas resursu nodokli neadresētajiem reklāmas sūtījumiem, nolūks ir samazināt papīra daudzumu, kas lielos apjomos tiek ražots un mests pastkastēs, no kurienes tas lielākajā daļā gadījumu nekavējoties nonāk atkritumu tvertnē vai vidē. Priekšlikumi paredzēja, ka solidāra atbildība par vides piesārņošanu jāuzņemas arī uzņēmumiem, kas pieņem lēmumu šādu materiālu drukāt un izplatīt.
“Vairākiem Saeimas budžeta komisijas deputātiem ir nopietni jāpārdomā, kā viņi izmanto tautas doto mandātu, jo veids, kādā tiek skatīti valstiski svarīgi likumprojekti, ir zem katras kritikas un degradē parlamentāro kultūru," secinājis Sprūdžs.
VARAM piedāvātais risinājums paredzēja, ka līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā DRN maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus.
Diena.lv jau vēstīja, ka 20.augustā valdība atbalstīja VARAM priekšlikumu reklāmas izdevumiem piemērot DRN, lai tādējādi palielinātu ražotāju atbildīgu rīcību pret vidi un cīnītos arī pret mēstulēm pastkastītēs.
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA) iepriekš skaidroja, ka izmaiņas dabas resursu nodokļu piemērošanā negatīvi ietekmēs iespiedindustriju.