Obligātā dienesta gaišās un ēnas puses

Ziņojumā norādīts, ka visās trijās Baltijas valstīs no sešiem miljoniem iedzīvotāju bruņotajos spēkos dien tikai ap 22 tūkstošiem. Turklāt tas panākts, Lietuvai pirms dažiem gadiem atjaunojot daļēju deviņu mēnešu obligāto iesaukumu. Igaunijā armijā obligāti jādienē no deviņiem līdz 11 mēnešiem. Latvija no OMD atteicās 2007. gadā, taču ik pa laikam uzvirmo diskusijas par nepieciešamību to atjaunot. Taču aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), līdzīgi kā viņa priekšgājēji amatā, šādu iespēju pašlaik neizskata.

Relatīvs miers iemidzina

Diskusija par šo ziņojumu notika Vašingtonā 25. oktobrī, un to klātienē vēroja arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns, kurš šobrīd kā Fulbraita viespētnieks studē Džona Hopkinsa universitātē Vašingtonā. Viņš sarakstē ar Dienu atzīmē, ka diskusijā kā runātājs nepiedalījās neviens eksperts no Baltijas valstīm, lai gan auditorijā bija virkne diplomātu no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat pētnieks nevar pilnībā piekrist izskanējušajām kritiskajām tēzēm par Baltijas valstu paveikto aizsardzībā un politiskās gribas trūkumu. Tajā pašā laikā atzinīgi vērtējams tas, ka Baltijas aizsardzības jautājums ASV tiek turēts "silts" laikā, kad Krievijas-Ukrainas konflikts pakāpeniski zaudē aktualitāti Ķīnas varas pieauguma un citu jautājumu ēnā. "Tas ir svarīgi arī Baltijai, ka ASV valdība un NATO tiek aicināti darīt vairāk Baltijas aizsardzībai, kā arī pašām Baltijas valstīm – lai relatīvais miers un sasniegtais progress neiemidzina līdzīgi kā pirms Ukrainas krīzes," norāda Andžāns, vienlaikus piekrītot atziņai, ka Baltijas valstis un tajās šobrīd izvietotie sabiedroto spēki vien šīs teritorijas aizsargāt nevarētu.

Gan Andžāns, gan Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis (AP) Dienai uzsver, ka ziņojums pārāk daudz koncentrējas uz atklātu, konvencionālu (tiešu militāru) Krievijas uzbrukumu. "Pārāk maza loma pievērsta politiskajiem lēmumiem, karadarbībai gaisā, jūrā, kibervidē, informācijas telpā, kodolieročiem. Starp daudzām ziņojumā iztirzātajām detaļām pazūd lielā bilde," vērtē Andžāns. Iespējams, tas tāpēc, ka pētījuma autors ir tankists, piebilst Staķis. Vaicāts, vai no ASV amatpersonām bijuši mājieni, ka uz lielāku atbalstu vai pastāvīgu militāro misiju šeit varam necerēt, Staķis atbild: "Tas, kas [viņus] interesē, ir, kā mēs nodrošinām vienas vai otras spējas. Kā mēs līdz šīm spējām tiekam. Tā ir katras valsts izvēle."

Kaimiņu piemērs

Aizsardzības ministrs neuzskata, ka vajadzētu atjaunot OMD. Tā vietā esot izvēlēts ceļš attīstīt profesionālo militāro dienestu, veicināt brīvprātīgu pilsoņu iesaistīšanos Zemessardzē, ieviest visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu un valsts aizsardzības mācību skolās. Staķis norāda, ka liels militārais spēks vēl nenozīmē garantētu uzvaru. Analizējot "mūsu draugus aiz robežām", Latvijai svarīgāk ir attīstīt pretgaisa aizsardzību. "Nevajag tanku, lai iznīcinātu tanku. Drīzāk vajadzīga raķete, kas izšauj pret šo tanku," piebilst Staķis. Smagās tehnikas – tanku – spēju attīstīšanai vajadzīgs ļoti liels aizsardzības budžets, bet Latvija šobrīd to nevar atļauties. Arī Lietuva un Igaunija šobrīd nav gatava divu gadu ilga OMD ieviešanai.