Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.
Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”
Protams, ka stāsts par valsts sekretāriem, kuri amatā pavadījuši daudz gadu, ir tēma, kas varētu būt tuvāka tieši politiķiem, tomēr Dienas Biznesa redzeslokā, pateicoties uzņēmēju norādēm, ir nonākušas tieši institūciju otrās personas, kuras, vērtējot pēc ietekmes, ir spēcīgākas ne tikai par iestāžu vadītājiem, bet pat par ministriem, kas nosaka nozares vai jomas vispārējo politiku. Nav gluži tā, kā varētu iedomāties, ka automātiski iestādes vadītāja vietnieks ar ilggadēju pieredzi būtu šī otrā persona. Piemēram, tā domājot, Valsts ieņēmumu dienestā zem pētījumu lupas būtu jāliek Dace Pelēkā, VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jautājumos. Tomēr tā nav!
Praksē norāde ir par Sandru Kārkliņu-Ādmini, kas nereti ir bijusi departamenta direktora vietniece, dažkārt departamenta direktore. Līdzīgi Izglītības un zinātnes ministrijas koridoros pēc uzņēmēju norādes izgaismojas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, nevis pats valsts sekretārs vai ministrs. Īsāk – ietekmi uz naudas kustību, iepirkumiem, praktiskām iespējām, patieso lietu virzību valsts naudas tērēšanā nosaka pavisam citi cilvēki, nevis tie, kurus redzam televīzijā runājam par gaišo nākotni.
Dienas Biznesa izveidotais TOP 5 otro personu saraksts, lai arī tiek sarindots secīgi, nav arī vērtējams gluži kā sportā, kur skaidri saprotams pirmās vietas ieguvējs. Drīzāk pirmais numurs topā ir biežāk pieminēts, jo pēdējā laikā ar savām darbībām ticis vairāk ievērots medijos, darbojies pie skaļākām lietām, bet tas nenozīmē, ka piektā numura ietekme naudas plūsmas pārvaldības ziņā būtu vērtējama zemāk.
Šeit par mērauklu dažādām otrajām personām der dažādi kritēriji – vienviet tie ir uzņēmējiem izrakstītie sodi, citviet projekti, kuros uzņēmēji saņem iespēju būvēt, piemēram, sporta būves. Paralēli uzņēmēju norādēm Dienas Bizness analizēja otro personu darbību, bezkaislīgi lūkojoties uz pašu iestādi, uz tās darbību un uz sekām, cenšoties ņemt vērā arī ietekmi, ko nevar izmērīt naudā, proti, tādu, kas parādās politiskos ieguvumos vai arī kā iespējami pakalpojumi nozares spēlētājiem, vai, tieši otrādi, nepelnīta vai nesaprotama iestādes uzmanība, pateicoties tieši konkrētai amatpersonai.
Noslēgumā jānorāda, ka šo ietekmīgo otro personu uzskaitījums nav uzskatāms par kādu tiešu norādi uz korupciju, likumpārkāpumiem vai kā citādi sodāmām darbībām. Šis saraksts ir indikators, kas parāda ilgstoši amatā esošas valsts amatpersonas, kuru patiesā ietekme jau sen pāraugusi viņiem doto pilnvaru nozīmi. Šādu ietekmi tikpat labi var vērtēt pozitīvi. Proti, cilvēki, kas ieguvuši tik vērienīgu pieredzi, ar kuru lēmumiem ļoti rēķinās, saasināti reaģē pat uz viņu sejas izteiksmes maiņu, jau sen pelnījuši paaugstinājumu, tomēr paši neizvēlas startēt augstāko vadītāju konkursos, kur varētu sevi realizēt pilnā mērā.