Atsakoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, nozarei nākas risināt ne tikai juridiskus, bet arī praktiskus jautājumus, proti, svešvalodu (vācu, franču un citu) pedagogu trūkumu, krievu valodas skolotāju pārkvalifikāciju, jauno skolotāju sagatavošanu. Lai paātrinātu pārejas procesu un lai tie skolēni, kuri negrib mācīties krievu valodu, jau tagad varētu apgūt citu svešvalodu, tiek meklēti dažādi risinājumi, piemēram, atļaut skolām slēgt savstarpējus līgumus par mācību priekšmetu īstenošanu attālināti vai daļēji attālināti arī pamatskolas posmā.
Grozījumi standartā
Izglītības standartā, kas ir galvenais dokuments, kurā tiek regulēta dažādu mācību priekšmetu apguve, jau iestrādāti grozījumi attiecībā uz otro svešvalodu, nosakot, ka tā varēs būt kāda no Eiropas Savienības (galvenokārt vācu, franču vai spāņu) vai Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajām valodām, kā arī, ievērojot starpvaldību līgumus, jāturpina mācīt, piemēram, ukraiņu valodu un ivritu.
Jau no šī mācību gada tie skolēni, kuri nevēlas turpināt apgūt krievu valodu, var mācīties citu svešvalodu, bet, ja skola nevar to nodrošināt, 9. klases noslēgumā atzīmi krievu valodā skolēns varēs saņemt no iepriekšējos mācību gados iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Savukārt tie, kuri sākuši mācīties un
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00