Ozols gan ir nemierā, ka viņam saskaņā ar jauno amata aprakstu nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu un šādu prasību saista ar centieniem no viņa atbrīvoties.
Andris Ozols LIAA vada gandrīz 10 gadus. Tikai šogad – marta sākumā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstījis augstā ierēdņa amata aprakstu. Līdz šim likums tādu neesot prasījis, tagad normas mainītas un rezultātā tapis arī amata apraksts.
Ar to gan nav mierā Ozols, kurš sašutis, ka “tagad tiek veidots amata apraksts nevis maniem jauniem nākotnes pienākumiem, bet šā brīža amata pienākumiem, ja nāks kādi jauni pienākumi, kuriem ir nepieciešama slepenā pielaide, lūdzu, nosauciet, ierakstiet tos amata aprakstā.” Rezultātā Ozols jauno amata aprakstu joprojām nav parakstījis, aizbildinoties, ka tas radīs nevajadzīgus budžeta tēriņus, aģentūrā ieviešot nepieciešamās prasības darbam ar valsts noslēpumu, turklāt, viņaprāt, arī bez šīs pielaides aģentūru varētu vadīt tikpat sekmīgi.
Tam gan nepiekrīt ekonomikas ministrija, kas uz Ozola iebildēm vēstulē jau atbildējusi, atgādinot kādu situāciju šā gada sākumā - Ārlietu ministrija aģentūrai sūtījusi dokumentus, kas klasificēti kā konfidenciāli, taču tā kā aģentūrā nevienam nav atļaujas ar šādiem dokumentiem strādāt, tie pārsūtīti ministrijai.
“Ierēdnim nav tiesības izvēlēties pienākumus, ko viņš veiks, tas ir darba vadītāja uzdevums noteikt, kādi darba pienākumi jāveic, kādām prasmēm ir jābūt. Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc Ozola kungs nevarētu veikt nepieciešamās procedūras un pieteikties un saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpuma objektiem,” raidījuma sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Acīmredzot iemeslus, kāpēc to nevarētu darīt ir saskatījis pats Ozols. Viņa pretošanās prasībai par pielaidi darbam ar valsts noslēpumu tiek saistīta ar bažām, ka Ozolam šādu atļauju varētu arī neizdoties iegūt, iespējamo reputācijas problēmu dēļ. Pielaides neiegūšana savukārt nozīmētu ietekmīgā amata zaudēšanu. Un lai gan Ozols pauž pārliecību, ka pielaidi iegūs, tieši tās prasīšanu viņš min kā vienu no iemesliem, kāpēc viņam radušās aizdomas, ka no viņa mēģina atbrīvoties.
Viņš gan ir drošs, ka pielaidi iegūs, jo kā De facto sacīja Ozols, tad “manuprāt nu jau visi skeleti ir izkratīti. Es esmu pārliecināts, ka man būs šī pielaide.”
Ministrija gan noliedz, ka Ozola amata aprakstā prasība par pielaidi valsts noslēpumam iekļauta kādu iespējamu slēptu mērķu vārdā. Vienkārši pašlaik – tā kā Ozolam nav pielaides valsts noslēpumam, viņu nemaz nevarot informēt par tiem papildu darbiem, kas varētu būt saistīti ar valsts noslēpumu. “Ministrs nevar nodrošināt uzdevumus, kamēr nav pielaide darbam ar noslēpumu. Mēs nevaram par to dot informāciju aģentūras direktoram,” skaidroja Pūce.