PA paziņojumā medijiem norādīts, ka, absolūti ignorējot un apzināti pārkāpjot valsts pārvaldes un korporatīvās pārvaldības principus, Pavļuts un ministra birojs ir būtiski traucējis PA darbu, mērķtiecīgi un regulāri iejaucoties tās ikdienas darbībā.
Ministra birojs uzdod PA darbiniekiem "nesaprotamām interesēm atbilstošus ar PA vadību nesaskaņotus uzdevumus, klaji un apzināti ignorējot Zalpēteres kā aģentūras valdes priekšsēdētājas kompetenci un no ieņemamā amata izrietošo atbildību par PA darbību".
"Tamlīdzīgas Pavļuta aktivitātes īpaši sākās laikā, kad tika veiktas izmaiņas AS Citadele banka (Citadele) valdē. Pavļuts regulāri pieprasīja informāciju par Nominācijas komitejas darbu un deva norādes par atbilstošākajiem kandidātiem," norāda aģentūrā.
Tāpat Zalpētere vērš uzmanību uz ministra pastiprināto vēlmi veikt Citadeles padomes nomaiņu pret paklausīgu, lai, iespējams, veiktu bankas valdes nomaiņu. Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta veiktajā pētījumā "Valsts uzņēmumu pārvaldība Baltijas valstīs" esot atzīts, ka Citadeles pārvaldībā viena no stiprajām pusēm līdz šim ir bijusi laba pārraudzība no valsts puses, ko nodrošināja PA kā progresīvs īpašnieks. Tāpat kā priekšrocība citu Baltijas valstu uzņēmumu vidū tiek akcentēts fakts, ka bankas padomes locekļi ir neatkarīgi no politiskajām partijām.
Zalpētere akcentē ekonomikas ministra arvien pieaugošo personīgo, nevis profesionālo ieinteresētību ietekmēt PA kompetencē esošos jautājumos, ko uzskata par absolūti nepieļaujamu, un pauž bažas par izrietošajām sekām. Zalpētere uzskata, ka ekonomikas ministra mērķi patlaban nav saprotami un esošā sadarbība tikai kavē privatizācijas pabeigšanu, līdz ar to arī rada valstij papildu izdevumus.
"Tas ir nepieļaujami, ka ministrs, kurš maijā valdībā aizstāvēja PA izstrādāto Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kurā noteikti korporatīvās pārvaldības principi, atbalsta ministra biroja tiešu iejaukšanos PA darbībā un privatizācijas procesā, dodot norādes par konkrētu valdes lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu," uzsver Zalpētere.
Zalpētere aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) pievērst īpašu uzmanību situācijai, kas radusies starp Pavļutu un PA, ņemot vērā, ka aģentūras pārvaldībā ir tādi nozīmīgi uzņēmumi kā Citadele, AS Reverta, SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons, kā arī nopietni šo situāciju izvērtēt. PA vadītāja uzskata, ka pastāv nopietnas bažas, ka šo uzņēmumu attīstību var sākt noteikt kādas savtīgas personīgās intereses, nevis valstiski un atbildīgi pieņemti lēmumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, PA valdes priekšsēdētāja Zalpētere vairs neuzticas ekonomikas ministram kā kapitāla daļu turētājam un ir iesniegusi atlūgumu. Zalpētere turpinās darbu līdz 5.oktobrim, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt PA darba nepārtrauktību un dodot iespēju ekonomikas ministram caurskatāmā un atklātā procesā atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem izraudzīties jaunu PA valdes priekšsēdētāju konkursa kārtībā.
Savukārt ekonomikas ministrs pilnībā norobežojas no PA valdes priekšsēdētājas publiski paustajiem izteikumiem par viņas atlūguma iemesliem un sola nodrošināt PA darbības stabilitāti un nepārtrauktību.
Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe norādīja, ka ministrs rūpēsies, lai atsevišķu aģentūras valdes locekļu īstenotās darbības vēl vairāk nepasliktinātu situāciju PA, kā arī negatīvi neietekmētu tās pārvaldībā esošās valsts kapitāla daļas un īpašumus.
Ministrs atzinis, ka PA darbinieku plašsaziņas līdzekļiem sūtītās vēstules, neatkarīgais audits un arī novērtēšanas komisijas veiktais PA valdes locekļu darba un kompetenču novērtējums liecina, ka PA vadības darbā ir būtiskas nepilnības, kas liek uzdot pamatotus jautājumus par PA vadītājas piemērotību amatam.
Pavļuts Zalpēteres iesniegto atlūgumu un arī medijiem izplatīto informāciju par atlūguma iemesliem vērtē kā reakciju tieši uz viņai neglaimojošā audita un komisijas secinājumiem. Turklāt atlūgums tiek iesniegts nākamajā dienā, kad ekonomikas ministrs ir aicinājis sasaukt PA akcionāru ārkārtas sapulci šā gada 10.septembrī, lai lemtu par PA statūtu grozījumiem, kas paredz uz pusi samazināt PA valdes locekļu skaitu.
Pēc Grūbes sacītā, ministrs, īstenojot PA kapitāla daļu turētāja pienākumus, ir rīkojies tikai savu pilnvaru, kompetences un atbildības ietvaros, ievērojot labas pārvaldības principus un rūpējoties par valsts interesēm.
"Ņemot vērā, ka Citadele ir viens no nozīmīgākajiem patlaban valsts īpašumā esošajiem aktīviem, ar banku saistītie jautājumi ir gan ministra, gan visas valdības regulārā darba kārtībā, taču ikviens lēmums un rīcība tiek vērtēta no valsts interešu viedokļa, lai nodrošinātu Citadeles veiksmīgu un efektīvu darbu, kā arī vērtības pieaugumu," teica Grūbe, piebilstot, ka pašreizējā PA valdes locekļu sastāvā nav pietiekami augstas kompetences, lai pilnvērtīgi skatītu ar tās turējumā esošo finanšu institūciju daļu pārvaldību saistītos jautājumus, lemjot par valsts interesēm atbilstošāko rīcību.
PA ieņēmumi 2011.gadā ir auguši par 24%, kas valstij papildus ir devis 1,49 miljonus latu. 2012.gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gadu, ieņēmumi ir auguši par 20%. Pagājušā gadā un šogad ir veikta struktūras optimizācija un ar būtiski mazāku darbinieku skaitu ir kāpināti privatizācijas procesa rezultatīvie rādītāji.
Jau ziņots, ka PA auditā, ko veica SIA Moi, tika secināts, ka kopējā psiholoģiskā atmosfēra aģentūrā raksturojama kā nomākta un darba produktivitāti bremzējoša. Tuvāko nedēļu laikā plānots sagatavot arī grozījumus PA statūtos, lai aģentūras valdes locekļu skaits no pašreizējiem četriem locekļiem tiktu samazināts līdz diviem, informēja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Patlaban PA valdes priekšsēdētāja ir Iveta Zalpētere, bet valdes locekļu amatos darbojas Gundega Drēska, Egils Zariņš un Verners Lūsis.
(ziņa papildināta ar ministra viedokli)