Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.
Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS Sadales tīkls februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.
Komentējot Saeimas deputātu Andreja Elksniņa (SC) un Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) vēršanos ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot izvērtēt iespējamu koruptīvu noziedzīgo nodarījumu veikšanu AS Sadales tīkls no atbildīgo amatpersonu puses, tērējot 6 450 726 latus par koku nozāģēšanu, šos darbus nododot izpildei privātajiem uzņēmumiem, kompānijas amatpersonas pirmdien preses konferencē norādīja, ka neesot nekādas bažas, ka līdz šim būtu veikts kas pretlikumīgs. Amatpersonas ironizēja, ka vienu brīdi pārmests, ka elektrolīnijas netiek tīrītas un ziemā koku lūšanas dēļ ir elektrības pārrāvumi, bet tad tagad uzņēmums tiek kritizēts par elektrolīniju uzkopšanu. "Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami," uzsvēra Skrebs.
Tāpat pirmdien uzņēmuma vadība informēja, ka plānojuši 35% elektrolīniju darbus pārņemt savā pārziņā, pērkot frēzes un komplektējot jaunas komandas.
Sadales tīkla vadība uzsvēra, ka elektrības padeves līniju tīrīšana pēc būtības ir sarežģīts darbs. Pats trases platums esot 13 metri, bet aizsargjosla - 60 metri. Traucējošie koki ir jānozāģē tā, lai tie nekristu ne uz līnijas, ne saimnieka mežā. Pretējā gadījumā darbu veicējiem jāmaksā soda naudas. Tāpat problemātiski esot ar datubāzēm, lai saņemtu meža īpašnieka akceptu elektrības līnijas tīrīšanai. Prasība dabūt rokās katru meža īpašnieku esot viena no grūtāk izpildāmajām. Turklāt katru gadu, sakopjot vairāk nekā 3000 kilometru garu līniju, jārēķinās, ka kopumā darbs jāveic aptuveni 2000 atsevišķu objektu.
Līnijas atrodoties sarežģītās vietās, un pat Latvijas Valsts mežu pārstāvji esot teikuši, ka 30% līniju ir tādās vietās, ka nekāds bizness to sakārtošanā nesanāks.
Uzņēmuma vadība prognozē, ka jaunajā konkursā cena varētu būt tuvu iepriekšējā konkursa cenai, turklāt esot vērojama papildu uzņēmumu interese par to pat pirms izsludināšanas.
Uzņēmuma vadība par neizprotamu joprojām uzskata prasību trases tīrīšanas laikā nozāģētos kokus aizvākt no meža un realizēt, kas sadārdzina šo procesu vēl par septiņiem latiem par vienu koku.
Kā ziņots, iepriekš Sadales tīkla valdes loceklis Skrebs skaidroja, ka uzņēmums ir spiests pārtraukt pērn izsludināto iepirkumu par elektropārvades līniju trašu tīrīšanu, jo ir radušās pamatotas aizdomas par iespējamu nelikumīgu vienošanos starp vairākiem no 16 komersantiem, piedāvājot vienlīdz augstu cenu. Tādējādi trašu tīrīšanas darbu izmaksas gadā pieaugtu par 55% jeb no 16 līdz 25 latiem par kubikmetru.
Patlaban izmaksas par ārpus elektropārvades līnijām augošo un trašu apdraudošo koku zāģēšanu mežainos masīvos ir 16 lati par kubikmetru. Vienā kubikmetrā ir aptuveni četri koki, tātad izmaksas ir četri lati par koku. Tā kā elektropārvades līnijas stiepjas cauri gan mežu masīviem, gan lauku teritorijām un apdzīvotām vietām, atbilstoši trases izvietojumam atšķiras situācijas, kurās jānozāģē 1-3 bīstamie koki apdzīvotās vietās, no situācijām, kad mežu masīvos bīstamo koku īpatsvars ir ievērojami lielāks. Šajos mežu masīvos bīstamo koku nozāģēšanai izmaksas tiek rēķinātas pēc kubikmetra mērvienības, skaidro Skrebs.
Viņš norāda, ka uzņēmumam ir būtiski iegūt ekonomiski pamatotu un racionālu trašu tīrīšanas darbu piedāvājumu, kas atbilst reālām industrijas izmaksām. "Tādēļ, lai izvairītos no cenu diktāta, ko, iespējams, veido vienošanās starp pakalpojuma piedāvātājiem, Sadales tīkls veido savas brigādes, ko aprīkojam un apgādājam ar tehniku, lai vismaz daļu darba paveiktu paši un iegūtu pilnīgu priekšstatu par katras darbības specifiku un izmaksām. Šogad plānojam līdz 35% no trašu tīrīšanas darbiem veikt saviem spēkiem," norāda Skrebs.
Tuvākajā laikā tiks izsludināts jauns konkurss, kurā aicinātas piedalīties mežizstrādes firmas un mežu īpašnieki.
Elektropārvades līniju uzturēšanu atbilstoši drošuma un pakalpojuma kvalitātes prasībām, plānveidīgi veicot elektrolīniju trašu tīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem, Sadales tīkls veic katru gadu, lai iespējami mazinātu dabas stihiju ietekmi uz elektroapgādes kvalitāti. Pakalpojuma veicējus uzņēmums izvēlas iepirkuma procedūrās.
Kopējais Sadales tīkla attīrāmo elektrolīniju trašu apjoms, kas iet caur mežainiem apvidiem, ir 11 584,1 hektārs jeb aptuveni 13 528 kilometri. Šo darbu apjomu ir plānots veikt četru gadu periodā, katru gadu iztīrot trases 3300 kilometru garumā.
Elektroapgādes uzlabošana ir viena no Sadales tīkla prioritātēm, arvien palielinot investīciju apjomu, norāda uzņēmums. Divos gados kopš 2010./2012.gada stihijas, kas bez elektrības atstāja desmitiem tūkstošu Latvijas mājsaimniecību, ir nomainīti uz kabeļiem aptuveni 160 kilometri vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju. Šogad vien tiks izbūvētas kabeļu līnijas 161 kilometra garumā, ieguldot sešus miljonus latu. Divos gados kopumā izzāģēts 301 000 bīstamo koku un veikta intensīva elektrolīniju trašu tīrīšana 5700 hektāru apjomā. Šogad uzņēmums plāno veikt elektrolīniju trašu tīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem 3700 kilometru garumā, no kuriem 600 kilometri - ar helikopteru.
Jau ziņots, ka, veicot grozījumus Aizsargjoslu likumā, Saeima paredzēja tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma grozījumus neizsludināt. Deputāti tos vērtēs vēlreiz.
(ziņa papildināta no 6.-9.rindkopas)