Saeimas Juridiskā komisija trešdien pēc konsultācijām ar ekspertiem nolēmusi, ka Ģenerālprokuratūra varēs sākt pilnvaras apturējušās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces kriminālvajāšanu bez atsevišķa Saeimas balsojuma.
To žurnālistiem trešdien pavēstīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere (Zatlera Reformu partija).
"Komisijas locekļiem radās nepārprotama pārliecība, ka Satversmes tiesas likuma regulējuma mērķis ir tieši tāds, ka tikai un vienīgi Satversmes tiesa lemj par piekrišanas došanu [kriminālvajāšanas sākšanai] un Kriminālprocesa likums vēlreiz nepārraksta Satversmes tiesas likumā noteikto kārtību, kādā būtu jālemj, ja runa ir par Satversmes tiesas tiesnesi," sacīja Lībiņa-Egnere.
Saeimas komisija nolēmusi rosināt pēc iespējas drīzāk parlamenta darba kārtībā iekļaut lēmumprojektu, lai Saeima balsojumā nolemtu, ka deputātiem jautājums par kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci pēc būtības nav jāizskata. Lībiņa-Egnere pauda cerību, ka tas varētu būt jau ceturtdien notiekošajā plenārsēdē.
Lībiņa-Egnere tieši neatbildēja uz jautājumu, vai deputāti var nobalsot pret to, ka Saeimai pēc būtības nav jālemj par Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai. Tādējādi Saeimai tomēr pēc būtības būtu jāskata šis jautājuma. Viņa vien uzsvēra, ka "Saeima ir 100 ievēlēti deputāti un viņiem šāds lēmums ir jāpieņem. Saeimas vārdā nevar runāt ne Saeimas kanceleja, ne Juridiskā komisija".
"Šeit ir runa par ekspertu viedoklī balstīto lēmumprojektu, un man nav šaubu, ka mēs Saeimas sēdē spēsim to argumentēti pamatot un lēmums atbildīs tam, kas rakstīts likumā," pastastīja Lībiņa-Egnere.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš žurnālistiem sacīja, ka demokrātiskā valstī katrai iestādei ir stingri jāievēro varas dalīšanas princips un arī Saeimai ir noteikta kompetence.
"Saeima nevar spriest tiesu, un Saeima nevar izlemt tās lietas, kas ar likumu ekskluzīvi ir deleģētas kādai citai institūcijai. Šis ir tas konkrētais gadījums, kad Saeima konstatē, ka šis attiecīgais jautājums nav Saeimas kompetencē," teica Kusiņš.
Viņš paskaidroja, ka Saeimai jāpieņem atsevišķs balsojums par to, ka šis jautājums nav Saeimas kompetencē, jo Ģenerālprokuratūra ar lūgumu izvērtēt balsojuma nepieciešamību ir vērsusies tieši Saeimā, tāpēc tai ir jāsniedz atbilde. To iespējams sniegt vienīgi kā visu Saeimas deputātu kopīgi pieņemtu lēmumu.
Uz Juridiskās komisijas sēdi trešdien bija ieradies arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņs vien īsi norādīja, ka ar komisijas lēmumu ir apmierināts, arī lietas izmeklēšanai traucējumu neesot.
Jau vēstīts, ka iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci atbalstīja ST tiesneši, kuri savā lēmumā ir norādījuši, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.
Taču Kriminālprocesa likums paredz, ka prokuratūra apsūdzību tiesnesei neuzrādīs, kamēr no parlamenta nebūs saņemts Saeimas balsojuma rezultāts vai skaidrojums, ka šāds balsojums nav nepieciešams.
(papildināts viss teksts)