Valdība otrdien arī atbalstīja iesniegto budžeta likumprojektu. To jau šonedēļ sāks skatīt Saeimā un paredzēts, ka parlamentārieši galīgajā lasījumā to varētu pieņemt nākamtrešdien, 17.decembrī.
Budžeta projekts valdībā tika izstrādāts, finanšu ministram Jānim Reiram (Vienotība) esot prom komandējumā, taču klātesošie ministri steidza atzīt, ka pieņemtais budžeta projekts ir kompromisa risinājums.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pateicās par piešķirto papildu finansējumu veselības nozarei, taču saprotot šīs jomas prioritāti, tomēr nepietiekami.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvēra pedagogu atalgojuma problemātiku, attiecībā uz kuru 2015.gada budžets ir "ultimatīvs budžets" un skaidrs, ka nākamgad rūpīgi jāizstrādā caurskatāma un saprotama pedagogu algu sistēma. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) savukārt pauda, ka nozarei piešķirtais budžets ļaus strādāt ar galvenajām prioritātēm, bet nerisinās fundamentālas problēmas saistībā ar kultūras infrastruktūru.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir gandarīts par likumu, kas "šajos starptautiskajos apstākļos" paredz līdz 2020.gadam palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Nākamā gada budžeta kontekstā viņš uzsvēra pakāpeniskas investīcijas drošībai un budžeta papildinājumus zemessardzes, jaunsardzes, retgaisa aizsardzības un bruņoto spēku stiprināšanai. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) pauda atzinību par panākto 8% algu pieaugumu darbiniekiem tiesās par 8%, kā arī valsts garantēto uzturlīdzekļu apjoma pieaugumu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), runājot par nākamā gada budžetu, īpaši izcēla panākto finansējuma pieaugumu Drošības policijai, taču 2016.gada budžeta kontekstā Iekšlietu ministrija būšot "neērti partneri", izvirzot prasības iekšlietu dienestos strādājošo atalgojuma reformas ietvaros.
Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.
Nākamā gada budžetā deficīts plānots 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 217,961 miljons eiro. Budžets veidots, prognozējot IKP pieaugumu nākamgad par 2,8% jeb 25,366 miljardu eiro apmērā. Budžeta likums nosaka, ka maksimālais valsts parāds 2015.gada beigās pēc nomināla ir 8,650 miljardi eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2015.gadā prognozēti attiecīgi 2,31 miljards eiro un 2,147 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2014.gada plānu ir 72,7 miljoni eiro jeb 3,5%.
2015.gadā valsts budžetā jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem kopumā atbalstīts finansējums 180,053 miljonu eiro apmērā, no tā papildu finansējums jaunajām politikas iniciatīvām ir 161,447 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - 18,606 miljoni eiro.
Budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2015.gadā plānoti 1,416 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2014.gada prognozi ir par 50,3 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk. 2015.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi plānoti 2,071 miljards eiro, kas salīdzinājumā ar 2014.gada prognozi ir par 71,6 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi nākamgad plānoti 380,1 miljons eiro, kas ir pieaugums par 16,8 miljoniem eiro jeb 4,6%, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2015.gadā plānoti 1,936 miljardu eiro apmērā - par 144,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā prognozēts šogad.
2015.gada valsts budžetā akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 769,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,2 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk nekā prognozēts 2014.gadā, nodrošinot 3% īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IKP). Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi 2015.gadā plānoti 11,7 miljonu eiro apmēra jeb par 4,5% vairāk, muitas nodoklī nākamgad paredzēts iekasēt 34,9 miljonus eiro (par 2% vairāk), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī - 75,9 miljonus eiro (par 2,3% vairāk), bet uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī - 18,2 miljonus eiro (par 1,4% vairāk).
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi nākamgad plānoti 21,3 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2014.gada prognozētajiem ieņēmumiem ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, savukārt kopējie izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi plānoti 30,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 1,9% vairāk.
Subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 35,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,8 miljoniem eiro jeb 38,3% vairāk nekā 2014.gada prognoze.
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi nākamgad plānoti 418,8 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2014.gada prognozi ir par 0,5 miljoniem eiro vairāk. Prognozēts, ka ieņēmumu pieauguma tempa samazinājumu galvenokārt ietekmēs mazāki ieņēmumi no dividendēm, kā arī procentu ieņēmumi. Ieņēmumi no dividendēm 2015.gadā plānoti 125,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 11,7 miljoniem eiro mazāk nekā 2014.gadā.
Ieņēmumi no valsts nodevām par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem 2015.gadā plānoti 100,8 miljoni eiro, kas ir par 0,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2014.gadā, savukārt ieņēmumi no valsts nodevām par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu un profesionālās kvalifikācija atbilstības dokumentu reģistrāciju 2015.gadā plānoti 6,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā.
Ieņēmumi no speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 2015.gadā plānoti 57,3 miljonu eiro apmērā - par 16 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā, savukārt naudas sodos un sankcijās 2015.gadā plānots iekasēt 23,6 miljonus eiro, kas ir par četriem miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā.
Budžetā mērķdotācijām pašvaldībām paredzēt 336,737 miljardi eiro, kā arī valsts dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanai 36,479 miljonu eiro apmērā.
Budžeta likums nosaka, ka finanšu ministrs 2015.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 37,752 miljonu eiro apmērā.
Finanšu ministrija anotācijā norāda, ka budžeta likumprojekts nodrošina Māstrihtas kritēriju izpildi, kas paredz, ka valsts budžeta deficīts gadā nedrīkst pārsniegt 3% no IKP un valsts parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60%, kā arī Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu izpildi.
Nākamā gada budžeta likumprojektu valdība plāno apstiprināt otrdien. Saeimā to paredzēts iesniegt trešdien, 10.decembrī.
Papildināts ar ministru komentāriem 3. līdz 6.rindkopās