Kā informēja ministre, pagājušās nedēļas nogalē ministrija izrakstījusi rēķinu par minēto summu un iesniegusi komandītsabiedrībai.
Reizniece-Ozola norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar Expo projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikušu, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājas lapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstoši eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.
Kā norādīja ministre, veicot sarunu protokolu izpēti secināts, ka ierēdņi un uzņēmēji saimniekojuši EM "kā kā savu kabatu". Tāpat esot noprotams, ka, šantažējot ministriju ar valsts iespējamo kaitējumu valsts reputācijai, prasīts papildu finansējums, kā arī finansējums, kas prasīts darbu izpildei, ieguldīts bankā, lai apliecinātu savas finansiālās spējas.
Reizniece-Ozola atzina, ka pastāv bažas par naudas atgūšanu, komandītsabiedrība ir veidota konkrētam projektam, iespējams, lai mazinātu riskus un iespējas paprasīt naudu atpakaļ.
"Mēs neredzam pamatojumu EM prasībai par līdzekļu atmaksu, ko šorīt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi medijos. Šādu rēķinu neesam nedz saņēmuši, nedz arī redzam tam kādu tiesisku pamatojumu. Acīmredzot tā ir ekonomikas ministres atbilde uz mūsu tiesā celto pirmo prasību par prettiesisku bankas garantijas pieprasīšanu un nesamaksāto atlīdzību projektēšanas līguma ietvaros," uzsvēra komandītsabiedrības vadītājs Ģirts Majors.
Pēc viņa domām, EM darbības ir vērstas uz to, lai diskreditētu valsti kā uzticamu sadarbības partneri. "Mūsu piemērs ir skaidrs brīdinājums ikvienam privātajam uzņēmējam par to, cik riskanta, nevienlīdzīga un neprognozējama var būt sadarbība ar valsti. EM mūsu savstarpējās attiecības turpina risināt ar masu mediju palīdzību un nav piekritusi nevienam mūsu aicinājumam no līgumiem izrietošās saistības un savstarpējās domstarpības risināt sarunu ceļā," teica Majors.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu, kurā tiks vērtēta amatpersonu rīcība saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē Expo Milano.
Jau ziņots, ka komandītsabiedrība aprīlī izvirzīja pretenzijas, norādot, ka EM vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē World Expo līdz šā gada 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 000 eiro. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tostarp nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.
EM pārstāvji uzsvēra, ka ministrija nav parakstījusi pieņemšanas-nodošanas aktu ar komandītsabiedrību Expo 2015, kas apliecinātu abu pušu vienošanos par līgumā ietverto darbu izpildi, līdz ar to ministrija nevar piekrist komandītsabiedrības paustajiem apgalvojumiem.
Valdība šā gada sākumā lēma, ka Latvija šogad nepiedalīsies starptautiskajā izstādē World Expo 2015, kas maijā sākās Itālijas pilsētā Milānā.