Kādreizējais nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, uzņēmējs Sprūds sociālajos tīklos paziņojis, ka viņa rīcībā ir informācija par gatavošanos PVN palielināšanai. "Esmu saņēmis informāciju, ka tiek gatavots PVN palielinājums par +1 vai pat +2%. Uzskatu, ka tas ir nepieļaujami un aktīvi iestāšos pret!" raksta Sprūds.
Premjerministre pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņai nav ne jausmas, no kurienes deputāts ieguvis šādu informāciju un par šādu priekšlikumu viņa pat iedomāties nevar.
"Es varu pilnīgi apgalvot - valdībā nekas nav lemts. Es neesmu arī neko tamlīdzīgu apspriedusi ar finanšu ministru," teica premjere.
Aģentūru LETA Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka tās dienaskārtībā nav jautājuma par PVN pamatlikmes izmaiņām. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošinātu sabalansētu budžetu. Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP var nokristies līdz pat 25-26%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Kā galvenos kompensējošos pasākumus varētu izskatīt patēriņa un īpašuma nodokļu ieņēmumu palielināšanu, norāda FM.
Savukārt, piebremzējot ar izdevumu palielināšanu, šos pasākumus varētu arī neveikt. Tomēr zemais nodokļu īpatsvars pret IKP paliek ļoti aktuāls jautājums, pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo sabiedrība vēlas adekvātus asignējumus daudzās jomās, skaidro FM.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) jau iepriekš atzinis: ja Latvija vēlas turpmākajos gados runāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tad ir jādomā, kā to kompensēt. Kā iespējamo risinājumu Vilks piedāvā patēriņa nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis ir problemātiskāks, tur ir krietni mazāka masa, un nav vēlmes to iekasēt, novērojis finanšu ministrs.
(Pievienotas pēdējās trīs rindkopas.)