Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Īstenojot gāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu, grozījumi Enerģētikas likumā paredz trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, sadales sistēmu operatora nodalīšanu, grāmatvedības nodalīšanu, sašķidrinātas dabasgāzes sistēmas funkcionēšanu, kā arī papildinājumus likuma definīciju daļā.
Lēmums paredz, ka Latvijas Gāzei no 2015.gada 1.janvāra būs jānodala meitas sabiedrība, kas nodarbosies ar dabasgāzes sadali. "Tas joprojām paliks Latvijas Gāzes īpašums līdzīgi kā aktīvi, kas ar to saistīti, bet Latvijas Gāzei būs jāievēro likuma noteikumi attiecībā uz trešo pušu iespēju izmantot šo sadales sistēmu, lai piegādātu gāzi gala lietotājiem," pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis, pēc kura aicinājuma jautājums tika skatīts aiz slēgtām durvīm, žurnālistiem sacīja, ka valdības atbalstītie grozījumi pilnībā neatbilst privatizācijas līgumam un, valstij nepildot saistības, Latvijas Gāzes akcionāri var vērsties tiesā. Par šādu iespējamību liecinot fakts, ka Gazprom jau noslēdzis līgumu ar juridisko firmu par tiesu procesa sākšanu nepieciešamības gadījumā.
"Reizēm, lai tā saruna raitāk risinātos, ir labāk, ja vīrs satiekas ar sievu un divatā pārrunā šīs problēmas un nerunā šīs problēmas ar daudz draugiem, kuri atrodas apkārt," pamatojumu, kādēļ jautājums bijis jāskata aiz slēgtām durvīm sniedza Dāvis. "Latvijas Gāzei pēc privatizācijas līguma ir dotas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību," galveno iebilduma iemeslu raksturoja Dāvis, tostarp uzsverot, ka Latvijas Gāze līdz 2017.gada 2.aprīlim jāsaglabā kā vienota, vesela kompānija.
EM valsts sekretārs Pūce norādīja, ka iespējamie tiesvedības riski ir vērtēti, taču EM pamatu tādiem neredz. "Tā kā ar minētajiem likuma grozījumiem netiek grozītas sadales aktīvu īpašuma tiesības, kā arī nekādā veidā netiek ietekmēta iespēja gūt komerciālu atdevi atbilstoši regulētajam tarifam no minētajiem aktīviem, mēs nesaredzam pamatu ne strīdam par investīciju līgumu, ne strīdam par privatizācijas līguma pārkāpumu," uzsvēra Pūce.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) sacīja, ka EM skaidri norādījusi, ka likuma grozījumi nerada būtiskus starptautisko tiesvedību riskus. "EM šos riskus vērtē ka minimālus un ir gatava uzņemties valsts interešu aizstāvību gadījumā, ja šādas tiesvedības būtu," uzsvēra premjers.
Viņš atzina, ka saņemta pretrunīga informācija, kā jaunā kārtība ietekmēs gāzes tarifus. Proti, Latvijas Gāze apgalvo, ka jaunā kārtība būtiski cels tarifus, bet EM saka pretējo. Tādēļ valdība aicinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju sagatavot aprēķinus par jaunās kārtības ietekmi uz gāzes tarifiem patērētājiem.
Nav zināms, vai valdībā lēmums pār virzību uz gāzes tirgus liberalizāciju tika atbalstīts vienprātīgi, vien noprotams, ka diskusijas bijušas spraigas.
Jau vēstīts, ka šā gada 19.martā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums īstenot dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā divās fāzēs. Proti, pirmajā fāzē īstenojot darbības, kas Latvijai kā ES dalībvalstij veicamas līdz 2014.gada aprīlim, bet otrajā - īstenojot darbības, kas nodrošinās pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā laikā, kad tiks izbeigta Latvijas dabasgāzes tirgus izolētība un tiks nodrošināti alternatīvi gāzes piegāžu avoti. EM norāda, ka turpina darbu pie otrā gāzes tirgus liberalizācijas posma sagatavošanas, kam nepieciešams detalizēts izvērtējums par tirgus liberalizācijas iespējamajiem modeļiem, kurš būs jāizvēlas, lai nodrošinātu pilnīgu tirgus liberalizāciju brīdī, kad būs nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes un uz Latviju vairs neattieksies "izolēta tirgus" statuss.