Komisija šodien vienojās par priekšlikumiem, kas nosaka datumus un nosacījumus gāzes tirgus liberalizācijas posmiem. Paredzēts, ka uzņēmuma Latvijas Gāze sadalīšana notiks ne vēlāk par 2017.gada 3.aprīli.
Saskaņā ar Saeimas komisijas atbalstīto likuma redakciju sadalīšana varētu notikt arī ātrāk, ja izpildīsies viens no diviem nosacījumiem - Latvijas dabasgāzes sistēma būs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī tad, ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%. Kā komisijas sēdē norādīja Latvijas Gāzes un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, iespēja, ka kāds no šiem nosacījumiem tiks izpildīts līdz 2017.gada aprīlim, ir ļoti maza.
Komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) pēc sēdes arī sacīja, ka uzņēmuma sadalīšanas nosacījumi tiks precizēti uz trešo lasījumu, lai izvairītos no tiesvedības riska, pārkāpjot privatizācijas līgumu. Latvijas Gāzes pārstāvis Vinsents Makaris žurnālistiem norādīja, ka pārvades operatora sadalīšana pirms privatizācijas līguma beigām 2017.gadā būtu tā pārkāpums, kas izraisītu arī tiesvedības risku.
Iepriekš saskaņā ar Saeimas pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīto priekšlikumu sadales sistēmas operatora nodalīšanai bija paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 1.janvārim.
Komisijas šodien atbalstītie priekšlikumi arī paredz, ka pārvades sistēmas operatora nodalīšana notiks 2017.gada 3.aprīlī, sacīja Ozoliņš.
Tikmēr grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību paredzēta šogad aprīlī, kā arī trešās puses pieeja pārvades sistēmai būs iespējama no šā gada aprīļa, klāstīja Ozoliņš. Proti, likuma grozījumi paredz gāzes sistēmas operatora pienākumu nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Tāpat grozījumi paredz dabasgāzes apgādē aizliegt šķērssubsīdijas, kas ir darbības, ko dabasgāzes apgādes komersants veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp dabasgāzes ražošanu, iepirkšanu, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, uzglabāšanu vai dabasgāzes tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.
Līdz ar grozījumiem likums tiks papildināts arī ar jaunu nodaļu, kas noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības sodīt gāzes sistēmas operatoru par likumā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, pakalpojumu sniegšanu bez licences.
Ozoliņš skaidroja, ka saskaņā ar komisijas atbalstīto likuma redakciju gāzes tirgus atvēršana notiks pakāpeniski no 2014.gada 4.aprīļa līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Saeimas sēdē šo likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts izskatīt nākamnedēļ, 20.aprīlī.
Kā ziņots, Saeima pērn 12.decembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - Latvijas Gāze -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
(Papildināts viss teksts.)