Kā aģentūra LETA jau iepriekš ziņoja, Straujuma jau vakar mutiski informēja Kolu par to, ka viņš varētu tikt atlaists. Premjerministri esot izbrīnījusi Kola rīcība, parakstot ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā bija iecerēts Ministru kabinetam sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā. Kols neesot informējis valdības vadītāju, ka parakstīs šo priekšlikumu. Turklāt jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā vairakkārt tika skatīts koalīcijas sanāksmēs, un parlamentārā sekretāra uzdevums paredz skaidrot valdības lēmumus arī Saeimai, piebilda Rozenberga.
Pirms rīkojuma parakstīšanas Straujuma gan bija gatava "dot vēl vienu iespēju" Kolam, piedāvājot strādāt pie integrācijas risinājumiem bēgļiem. Tas tika piedāvāts, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paustās bažas par to, vai bēgļi Latvijā var būt integrēti un patriotiski, skaidroja Straujumas preses sekretāre. Līdz ar to nacionālās apvienības politiķiem būtu iespēja "atbildīgi strādāt un koordinēt integrācijas risinājumus". Tomēr Kols un VL-TB/LNNK no šī piedāvājuma esot atteikušies.
Abas puses pateicās par sadarbību, un premjerministre parakstīs rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata.
Pirmdien, 13.jūlijā, šo jautājumu plānots pārrunāt koalīcijas sanāksmē, un tad arī varētu lemt par turpmāko rīcību saistībā ar šo amatu.
Tikmēr Kols uzskata, ka šī premjeres rīcība ir politiska izrēķināšanās. Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā paziņojumā Kols norāda, ka pieņemtie lēmumi bēgļu jautājumos var gan būtiski ietekmēt Latvijas drošību un labklājību, gan arī nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā ilgtermiņā.
"Diemžēl līdz pat šim brīdim neviens no 250 bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem un virzītājiem nav spējis atbildēt uz normāliem, pat obligāti atbildāmiem jautājumiem, pieņemot tik būtiskus lēmumus - nav skaidrības ne par integrācijas un infrastruktūras jautājumiem, ne finansiālajiem aspektiem, kas ar to saistīti. Neesam informēti par to, cik sagatavoti darbam ar bēgļiem ir mūsu drošības un sociālie dienesti, neesam arī izvērtējuši saistītos riskus vai pat sagatavojuši rīcības plānu. Kritēriji, kā nokļuvām līdz skaitlim 250, arī nav skaidri," viņš norādīja.
Viņš arī apgalvojis, ka pēc painteresēšanās dažādās institūcijās un vēršoties personīgi pie valdības pārstāvjiem, lūdzot pamatojumus un skaidrojumus par ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem aspektiem, "viss, ko esam saņēmuši, ir lempīga atbilžu meklēšana, vietā un nevietā piesaucot solidaritāti vai koalīcijas līgumu, izvēles un brīvprātīguma principus, kā arī citus ar lietu saistītus un nesaistītus terminus". "Šķiet, valdībai pašai nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ticis pieņemts šis lēmums, kas valstij būs saistošs un ar kura sekām būs jātiek galā ne vien šai, bet arī nākamajām valdībām un Latvijas sabiedrībai kopumā," piebilda deputāts.
"Politisko spēlīšu vidū diemžēl arī aizmirsts par jebkādu korektu, juridiski pamatotu vai tīri cilvēcīgu pieņemamu attieksmi un etiķeti darba attiecību jautājumu risināšanā," pauda Kols.
Kā ziņots, ārkārtas sēdes sasaukšanai nepieciešami 34 deputātu paraksti, un tieši Kola paraksts bijis pēdējais nepieciešamais. Kopumā par šo ierosinājumu sasaukt ārkārtas sēdi bēgļu jautājumā bija parakstījušie 45 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības, "No sirds Latvijai", "Saskaņas" un nacionālās apvienības.
Šādu NA rīcību Vienotība vērtē kā koalīcijas līguma pārkāpumu. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Šadurskis norādīja uz koalīcijas līguma punktu, kurā noteikts, ka partneri nevar atbalstīt opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs koalīcijas partneru lēmums.
Savukārt NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, komentējot pārmetumus par koalīcijas līguma pārkāpumu, vaicāja, vai parakstīt kopā ar opozīciju ierosinājumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atlaišanu nav vērtējams kā koalīcijas līguma pārkāpums. Tāpat Dzintars šaubījās, vai pieņemt nostāju bēgļu politikā, ignorējot nacionālās apvienības nostāju, atbilst koalīcijas principam saskaņot svarīgus jautājumus.
Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deputāti šodien kvoruma trūkuma dēļ līdz galam neizskatīja opozīcijas partiju un nacionālās apvienības iesniegto lēmumprojektu uzdot Ministru kabinetam sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā. Saeimas sēdē kvoruma nebija, jo balsojumā nepiedalījās Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ sēde tika pasludināta par slēgtu.
Papildināts ar Kola teikto