Kā norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) skaidrojumā, šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veica 1027 pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās, un to laikā noņēma 412 paraugus, kas tika testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. Pozitīvus rezultātus deva viens paraugs, kas šā gada 19. jūlijā tika noņemts zemnieku saimniecības Klīves komercdārzā Jelgavas novadā, Elejas pagastā. Tamdēļ saimniecībā augustā tika iznīcināti 88 augļu koki, par ko pārbaudē pārliecinājās VAAD inspektors.
Šajā pašā komercdārzā šogad 30.augustā notika atkārtota pārbaude, kuras laikā tika konstatēti augļu koki ar bakteriālās iedegas vizuālajām pazīmēm. Tāpēc saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību VAAD piemēroja fitosanitāros pasākumus bez paraugu ņemšanas. Tā rezultātā zemnieku saimniecībā Klīves septembrī tika iznīcināti 35 augļu koki, par ko dienesta inspektors pārliecinājās pārbaudē.
Zemnieku saimniecība Klīves šogad iesniedza divus iesniegumus kompensācijas saņemšanai Lauku atbalsta dienestā par augustā iznīcinātajiem 88 un septembrī iznīcinātajiem 35 augļu kokiem.
Jau ziņots, ka VAAD šogad ir konstatējis bakteriālo iedegu paraugā, kas noņemts no bumbieres komercdārzā Zemgalē. Saimniecībai tika piemēroti fitosanitārie pasākumi, kuru rezultātā likvidētas 88 bumbieres.
VAAD Augu karantīnas departamenta direktora vietniece Agita Pence aģentūrai LETA šogad aprīlī stāstīja, ka VAAD inspektori veic bakteriālās iedegas pārbaudes arī pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem par aizdomām attiecībā uz bakteriālo iedegu. Tāpat VAAD inspektori veic pārbaudes arī stādu tirdzniecības vietās, lai pārliecinātos, ka bakteriālās iedegas saimniekaugi, piemēram, ābeles, bumbieres, cidonijas, pīlādži, vilkābeles un citi tiek tirgoti ar atbilstošu augu pasi.
Kā ziņots, bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.