Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Par krievu valodu referendumā varētu nobalsot 45% latgaliešu

Ceturtā daļa Latvijas pilsoņu referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būtu gatavi balsot "par". Aptaujas liecina, ka 45% Latgales iedzīvotāju būtu gatavi piešķirt krievu valodai oficiālās valodas statusu, jo tur ir gan liels krievvalodīgo īpatsvars, gan pēdējā laikā manāma īpaša pretestība pret valstī realizēto politiku, ziņo Latvijas Radio.

Iedzīvotāji skaidroja, ka tā ir ne tikai vēlme nostiprināt savas dzimtās valodas pielietojamību sadzīviskā, bet arī politiskā un darba attiecību līmenī. Radio vēsta, ka ne mazums Latgales reģiona iedzīvotāju gaidāmo referendumu uztver arī kā iespēju izteikt protestu un izpaust savas negatīvās emocijas par kopējo sociālekonomisko situāciju valstī.

Daugavpilī un ikvienā reģiona miestā pārliecinoši skan krievu valoda - tā tas ir vēsturiski veidojies, stāsta reģiona krievvalodīgie iedzīvotāji, godīgi atzīstot, ka latviešu valoda daudziem te sagādā neērtības. "Vai mēs vainīgi, ka padomju laikā mums skolās latviešu valodu tik pat kā nemācīja, es pati esmu Latvijas pilsone, bet jēga kāda, ja mums nekad iepriekš nekur nevajadzēja latviešu valodas zināšanas, turklāt visapkārt, ak dieviņ, te mums visi lielākoties ir krievi, godīgi jums saku," radio stāstīja Daugavpils tirgus pārdevēja Nedežda.

Nadežda pārliecinoši saka, ka šajā referendumā nepiedalīsies. Savukārt kāda cita  jo neredz daugavpiliete - Lida - stingri pārliecināta, ka referendums nepieciešams politiski, lai krievu valodas stabilitāti nostiprinātu un pati 18. februārī vēlēšanu iecirkni noteikti apmeklēs. "Krievu valodai nepieciešams otrās valsts valodas oficiālais statuss, maz kur kāds pēkšņi nesaprot krieviski, tāpēc drošībai labāk, ja valstī ir divas oficiālās valodas," uzskata sieviete.

Sūdzēties, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem būtu kādas problēmas sadzīvē vai, piemēram, vēršoties ar kādu jautājumu pilsētas domē krieviski, nebūtu iemesla, atzina Daugavpils pašvaldības darbinieki.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova analizējot, kā daugavpilieši un Latgalē kopumā iedzīvotāji, varētu nobalsot šajā referendumā par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, atzīst, ka vairums būs par, un tam būšot dažādi iemesli.

Tieši ekonomika varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Latgalē tas varētu būt arī protesta balsojums, saka arī Aleksandrs, kurš pats vēl nav izlēmis par nepieciešamību referendumā piedalīties, bet saskata iespēju, ka kādam no viņa ģimenes vai draugiem krievu valodas statusa nostiprināšana valsts līmenī varētu pavērt iespējas atrast vai saglabāt esošo darbu. "Krievu valodai šis oficiālais status gan var būt, gan tik pat labi arī nebūt, galvenais, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt. Tieši latviešu valodas nezināšanas dēļ daudziem jau gados vecākiem cilvēkiem, kuri nespēj valodu apgūt un kuriem nav valodas zināšanu kategorijas, nākas grūti un bieži tādēļ darbu jāzaudē," teic Aleksandrs.

Lai arī šīs darba iespējas vairāk attiecas uz valsts pārvaldi, tomēr nav noslēpums, ka daudzviet, īpaši mazajos pagastos tieši šīs valsts darba iespējas - pagastā, skolā, policijā ir teju vienīgās, kur var strādāt, citu iespēju nemaz nav, cilvēki reģionā, īpaši pierobežā ir nikni un īpaši pēc akcīzes likuma maiņas, ierobežojot preču ievešanu un nedot citu iespēju kā uzturēt savas ģimenes, tā par iedzīvotāju noskaņu pirms referenduma, saka arī Rēzeknes vēstis redaktore Māra Ņizinska.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas