Parlamentārieši, atbalstot pašu minimālāko sociālo iemaksu principu, norāda, ka ir vairāki līdz galam neatrisināti jautājumi, kuri var radīt dažādus riskus, piemēram, bezdarba pieaugumu. Paredzams, ka vislielākās diskusijas varētu būt par normu, kas nosaka, ka darba devējiem par strādājošajiem, kas strādā nepilnu darba laiku un saņem mazāk par minimālo algu, būs jāveic sociālās iemaksas no minimālās algas. Tāpat vairāki deputāti par nepārdomātu uzskata normu, kas paredz, ka pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros tiem nav ienākumu, ja vien viņi nav atzīti par trūcīgiem.
Nepazudināt pusslodzi
Tikmēr ekonomikas un sociālo lietu eksperti jau vairākkārt ir norādījuši, ka minimālās sociālās iemaksas nav efektīvs instruments, un, kā uzsver, piemēram, Ruta Zilvere, faktiski tas nozīmē, ka nodarbinātajiem ar zemākiem ienākumiem par minimālo algu nodokļu slogs būs lielāks nekā pārējiem strādājošajiem.
Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021. gada 1. janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021. gada 1. janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu. Tas nozīmē, ka darba devējam, kurš nodarbina darbinieku uz pusslodzi, maksājot pusi no valstī minimālās algas, sociālās iemaksas būs jāmaksā no pilnas minimālās algas. Darba devēji jau ir norādījuši, ka tādā gadījumā, visticamāk, nepilna laika nodarbinātība vairs netiks piedāvāta vai sliktākajā scenārijā tā kļūs par daļu no pelēkās ekonomikas. Tas vissmagāk skars tieši tās sabiedrības grupas, kurām jau pašlaik ir grūtības iekļauties darba tirgū, piemēram, māmiņas ar bērniem, cilvēkus ar veselības problēmām, kuriem nav noteikta invaliditāte, kā arī mazkvalificētā darba veicējus. Piemēram, darba devējam kļūs neizdevīgi piesaistīt apkopēju vai sētnieku uz pusslodzi.
To, ka šādi riski pastāv, apzinās arī parlamentārieši. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekle Ilze Indriksone (NA) teic, ka labi domātā iecere par ikviena strādājošā minimālo sociālo aizsardzību nedrīkst vairot bezdarbu un palielināt pabalstu saņēmēju skaitu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 20. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!