Ņemot vērā, ka sankcija par apcietinājuma piemērošanu tika vērtēta slēgtā sēdē, advokāte tiesas argumentus nevarot atklāt, taču Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Tāpat apcietinājumu var piemērot, ja noziegums bijis vērsts pret personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā, vai personu, kura slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt.
Advokāte apliecināja, ka Latvijas pilsonis Buraks pēc neatkarības atgūšanas strādājis Iekšlietu ministrijā un tagad ir izdienas pensijā. Vīrietis vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst, taču viņai zināmos lietas apstākļus advokāte nevarot atklāt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.
Advokāte atklāja, ka apcietināšanas brīdī klientam jau bija ļoti nopietnas veselības problēmas. Tāpat vīrieša aprūpē esot persona ar smagu invaliditāti.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka Buraks vairākus gadus bijis nodaļas priekšnieks Iekšlietu ministrijā un amata pienākumus beidzis pildīt 2006. gada nogalē. No deklarācijas nav saprotams kādu tieši nodaļu viņš vadījis, taču 2006. gadā
Buraka vārds pieminēts laikraksta Vestji Segodnja publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas Saskaņa saraksta 13. Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs.
Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai. Buraks savulaik dienējis Afganistānā un Vestji Segodnja rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu. Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanas pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka
Buraks 2009. gadā ziedojis 498 eiro Latvijas Krievu savienībai,
kuras līdere patlaban ir Tatjana Ždanoka. Ždanoka figurē citā DP šogad aprīlī sāktā kriminālprocesā saistībā ar iespējamām prettiesiskām darbībām 31. martā notikušās Vislatvijas vecāku sapulces laikā.
Jau ziņots, ka Drošības policija (DP) nav sniegusi plašus komentārus par personai inkriminēto noziegumu. DP vien aģentūrai LETA apstiprināja, ka kādā kriminālprocesā 16. oktobrī aizturēta viena persona, taču izmeklēšanas interešu aizsargāšanas nolūkā plašāki komentāri netikšot sniegti.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka vīrietis tiek turēts aizdomās par spiegošanu, iespējams, Krievijas labā. Vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
(precizēta informācija 1. rindkopā)
Novērotājs
reptilis
citu vidū