Raidījums informēja, ka par uzkrājumiem zinājis vien iestādes direktors. Amatā nākot jaunam priekšniekam - Reinim Bērziņam - atklājies, ka viņš naudai klāt netiek - ar to joprojām var rīkoties tikai viņa priekšgājējs - Zigrīds Aumeisters, kurš jau gadu atrodas pensijā. Z.Aumeisters Patentu valdi vadīja kopš 1992. gada.
Sākot darbu Patentu valdē, R.Bērziņš pārskatījis iestādes saimniecību un nejauši atklājis faktu, ko nav zinājuši pat vadošie darbinieki - viņa priekšgājējs Z.Aumeisters bija izveidojis iestādē gluži vai dubulto grāmatvedību. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija un Eiropas Patentu organizācija naudu par starptautisko preču zīmju un patentu apkalpošanu turpat desmit gadus ieskaitījušas nevis Valsts kasē – kopējā valsts budžetā, bet gan divos Vācijas un Šveices bankas kontos, par kuru pastāvēšanu zinājis tikai Z.Aumeisters. Konts Šveicē atvērts 1999. gadā, bet Vācijā 2005. gadā. Slepenajos uzkrājumos atrodas vairāk nekā viens miljons latu - 1 382 912 Šveices franki un 614 273 eiro, vēsta Nekā personīga.
"Patentu valdes budžets ir aptuveni 760 000. Nu es negribu saukt konkrētus skaitļus, cik šī nauda ir, to es norādījis arī attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām – Ģenerālprokuratūrai un arī Valsts policijai, bet tā ir ievērojama un tā ir pat lielāka nekā mūsu valsts budžetā atvēlētie līdzekļi vienam finanšu gadam," norādīja Patentu valdes direktors Reinis Bērziņš.
R.Bērziņš un arī Tieslietu ministrija uzskata, ka šis ir nepieredzēts likuma pārkāpums. Jau ilgu laiku likums nosaka – visa nauda jātur Valsts kasē. Patentu valdes gadījumā blakus ienākumi no valsts uzraugu acīm tīšuprāt slēpti, ziņoja raidījums.
"Tas ir absolūts likuma par finanšu un budžeta vadību pārkāpums. Visai valsts naudai ir jāatrodas Valsts kasē. Sakarā ar to, ko mēs esam konstatējuši, ir jau iesniegts pieteikums Valsts policijā par krimināllietas ierosināšanu pret bijušo Patentu valdes priekšsēdētāju," raidījumam atklāja A.Štokenbergs.
Raidījums vēstīja, ka bijušais Patentu valdes priekšnieks no sarunas kameras priekšā atteicās, jo viņam patlaban esot veselības problēmas. Pārkāpumu savā darbā Z.Aumeisters nesaskata. Ārvalstu bankās naudu slēpis, jo tā bijusi jātērē Patentu valdes koamndējumiem un arī informācijas tehnoloģiju uzlabojumiem. Valsts finansējums bijis trūcīgs un iestādei nebūtu ar to pieticis. Z.Aumeisters raidījumam apgalvoja, ka gadu pēc amata atstāšanas, viņš naudai klāt neesot ķēries. Faktā, ka joprojām viņš ir vienīgais, kurš slepenajiem kontiem var piekļūt – neko dīvainu nesaskata.
Par Z.Aumeistara rīcību ir informēta policija, Ģenerālprokuratūra un lūgts Valsts Kontrolei Patentu valdē veikt pilnu finanšu auditu. Tuvākajās dienās ar Tieslietu ministrijas palīdzību Vācijas un Šveices bankas informēs, ka nauda pienākas nevis bijušajam priekšniekam, bet Patentu valdei. Ja bankas absurdo situāciju sapratīs, naudu ieskaitīs Valsts budžetā.
"Es domāju, ka Finanšu ministrija, veidojot nākamā gada budžetu, būs patīkami pārsteigta, ka Šveicē mums ir 1,3 miljoni Šveices franku un Vācijā teju 700 000 eiro," norādīja A.Štokenbergs.