Likumprojektā paredzēts noteikt Patentu valdi kā tieslietu ministra pārraudzībā esošu iestādi, kuras sniegtie pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.Patentu valdes sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāts raksturs, un persona var brīvi izvēlēties vai reģistrēt preču zīmi vai nē, kā arī izvēlēties vai konkrētu izgudrojumu aizsargāt to patentējot, vai arī izmantot citas aizsardzības iespējas, piemērām, aizsargājot to kā komercnoslēpumu. Līdz ar to Patentu valdes sniegtie pakalpojumi tiešā veidā nekontrolē un neierobežo personu darbību.Tāpat patlaban maksājumus par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību Latvijā iemaksā valsts budžetā, piešķirot Patentu valdei budžeta dotāciju, kas veido tikai daļu no kopējā - no valsts nodevām un maksas pakalpojumiem iemaksāto līdzekļu apjoma. Visās Eiropas attīstītajās valstīs, kā arī ASV maksājumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iestāžu veicamajām funkcijām tiek iemaksāti iestādes budžetā, tādējādi ļaujot iestādei veikt nepieciešamās funkcijas un attīstīt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu.Līdz ar to Patentu valde iekasēs maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, līdzekļus novirzot iestādes darbības nodrošināšanai, pakalpojumu klāsta paplašināšanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, informatīvo pakalpojumu attīstībai un sabiedrības izglītošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā. Pašfinansēšanas sistēma ļaus iestādei efektīvāk un lietderīgāk izlietot līdzekļus, iesaistoties starptautisko organizāciju projektos, kā arī stratēģiski plānojot pašas iestādes attīstības iespējas.Tādā veidā pašreiz noteiktās valsts nodevas tiks pārveidotas par maksu par Patentu valdes sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Tādējādi līdzekļi, kas tika ieskaitīti valsts budžetā kā valsts nodevas, tiks ieskaitīti iestādes budžetā kā maksa par pakalpojumiem, tomēr no valsts budžeta dotācijas vairāk netiks pieprasīti līdzekļi iestādes funkciju nodrošināšanai.Rūpnieciskā īpašuma likums noteiks vispārīgu regulējumu par rūpnieciskā īpašuma tiesību jomu, PV uzturēto reģistru, pieteikuma un reģistrācijas lietu kārtošanu un to publiskumu, kā arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes procedūras.Normatīvais akts nodrošinās Patentu valdes Apelācijas padomes reorganizāciju un paredzēs minētās Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes izveidošanu, kas nebūs Patentu valdes struktūrvienība, paredzot padomes funkcionālo neatkarību.Kā akcentēts likuma projektā, padome nodrošinās ātrāku un objektīvu lietu izskatīšanu, turklāt padomes locekļu amata pretendenti kārtos eksāmenu. Tiks nodrošināta Patentu valdes pakalpojumu lietotājiem efektīva strīdu ārpustiesas izskatīšanas kārtība un mazināta tiesu noslodze, prognozē likumprojekta autori.Pašlaik Apelācijas padomes kompetencē ir apelācijas par Patentu valdes lēmumiem un iebildumi pret Patentu valdes veiktām rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijām, proti, strīdi starp divām privātpersonām. Kā norādījuši likumprojekta autori, lai novērstu pretrunas, kas pašlaik pastāv saistībā ar administratīvā procesa piemērošanu iebildumu lietās, likumprojektā paredzēts, ka padomes lēmumus iebilduma lietās vairs nebūs apstrīdami administratīvi procesuālā kārtībā.Līdz ar to strīdi tiks risināti civilprocesuālā kārtībā.Pieņemot Rūpnieciskā īpašuma likumu, tiks noteiktas prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālo patentpilnvarnieku, kā arī profesionālās ētikas noteikumi un Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas izveide.Minēto likuma projektu valdība skatīs 30.aprīļa sēdē.
Patentu valdei plāno noteikt pašfinansēšanās funkcijas
Tieslietu ministrija (TM) un Patentu valde ir izstrādājusi Rūpnieciskā īpašuma likuma projektu, kurā tiek formulēts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskais regulējums, kā arī tajā paredzēta iestādes turpmāka pašfinansēšanās sistēma.Kā norādījusi ministrija, likuma centrālais mērķis ir veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.