Rīgā apzinātas 350 bumbu patvertņu vietas, taču realitātē izmantojamas vien dažas. Lai savestu kārtībā vecās un izveidotu jaunas, pašvaldība gaida būvnormatīvus, taču dokuments iestrēdzis ministriju līmenī. Ir arī vairākas citas problēmas civilās aizsardzības jomā, kas gaida risinājumu, tostarp trauksmes signalizācijas tīkla paplašināšana, jo apziņošana ir viens no svarīgākajiem elementiem militāra uzbrukuma gadījumā.
Izmantojamas dažas
Lai sakārtotu civilās aizsardzības sistēmu, Rīgas pašvaldības pārstāvji iepazinās ar Igaunijas un Lietuvas pieredzi – kaimiņvalstis ir soli priekšā Latvijai. Taču vislabākais piemērs ir Somija, kas militāra uzbrukuma apdraudējumam sāka gatavoties uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Tur šī sistēma ir ļoti labi sakārtota – Helsinkos var uzņemt 134% no to administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem. Līdzīga situācija ir arī vairākās citās pilsētās, bet pierobežā šādas telpas spēj uzņemt ap 80% iedzīvotāju. Visai šai struktūrai paredzēts dubultais pielietojums – sākot no sporta zālēm, baseiniem un autostāvvietām un beidzot ar audioierakstu studijām.
Savukārt no Izraēlas var pārņemt pieredzi konteinertipa būvju izmantošanā: tās izvieto pie bērnu spēļu laukumiem, autostāvvietām, parkos – visur tur, kur ir pastiprināta iedzīvotāju kustība un kur tuvumā nav patvertņu pazemē. "Tas varētu būt labs risinājums, ja apdraudējums rastos daudz agrāk, nekā tiktu ieviesti valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie pasākumi," Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē teica Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00