Tāpat noteiktas precīzākas un stingrākas prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām, nosakot gadījumus, kuros reklāma vienmēr būs uzskatāma par tādu, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un PTAC kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu.
"Mediju pastiprinātā interese par situāciju "ātro kredītu" nozarē un Ekonomikas ministrijas darbs pie priekšlikumiem tās sakārtošanai un patērētāju efektīvākai aizsardzībai, licis sarosīties arī pašai nozarei. Nozare nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, bet to ievērošana ir brīvprātīga un nerisina visus aktuālos jautājumus. Tāpēc EM aktīvi turpina darbu pie grozījumiem normatīvajos aktos, lai atjaunotu līdzsvaru starp komersantu un visas sabiedrības interesēm, kā arī uzlabotu patērētāju aizsardzību. Mūsu priekšlikumu mērķis ir radīt regulējumu, kas saglabā "ātro kredītu" pieejamību patērētājiem, bet izslēdz iespēju ar negodprātīgas un bezatbildīgas biznesa prakses paņēmieniem gūt ātru peļņu uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina," atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ekonomikas ministrija turpina arī darbu pie citu priekšlikumu sagatavošanas. Lai ierobežotu "ātro kredītu" pakalpojumu nesamērīgu un neierobežotu izmaksu pieaugumu patērētājiem, kā arī novērstu patērētāju ieslīgšanu pārmērīgās kredītsaistībās, tuvāko divu nedēļu laikā saskaņošanai tiks nodoti arī grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Minētie grozījumi paredzēs gada procentu likmes maksimālā apmēra ierobežojumu 100% apmērā, sākot no 100 eiro, kas ļautu turpināt izsniegt neliela apmērā kredītus. Tāpat patērētājam tiktu paredzētas tiesības atmaksāt kredītu pa daļām, lai neveidotos situācija, ka patērētājam aizdevums un procenti ir jāsamaksā uzreiz vienā maksājumā (tā sauktais "balona maksājums"). Likumprojekts paredz arī noteikt aizliegumu piemērot vienlaikus līgumsodu un nokavējuma procentus par kredīta atmaksas nokavējumu, kā arī noteikt aizliegumu, kreditējot patērētāju, izmantot vekseli kā norēķināšanās līdzekli.
Jau rakstīts, ka daļa no grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā MK tika apstiprināti jau šā gada 28.maijā. Lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu devēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par klienta spēju atmaksāt aizdevumu, grozījumi likumā paredz skaidrākus un stingrākus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu.
Proti, likumprojektā plānots noteikt, ka kredīta devējam ir jāvērtē patērētāja ienākumi un izdevumi, kā arī kredītu atļauts piešķirt tikai tad, kad kredīta devējs ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Savukārt, attiecībā uz mazajiem kredītiem zem 100 latiem plānots noteikt vienkāršotu patērētāja maksātspējas vērtēšanas procedūru, t.i., kredīta devējs šādos gadījumos novērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no patērētāja. Šos grozījumus vēl ir jāizskata Saeimā.