Latvijas robežas kopš iestāšanās Šengenas zonā 2007. gada izskaņā ir plaši atvērtas ikvienam Šengenas līguma dalībvalsts pilsonim, taču iespēja brīvi pārvietoties ir ne tikai privilēģija "savējiem", bet kārdinājiums trešo valstu pilsoņiem, tāpēc Valsts robežsardzes Imigrācijas dienestam darba netrūkst. Pērn vien izlases kārtā pārbaudīti vairāk nekā 300 tūkstoši personu, un arī lielāki vai mazāki pārkāpumi tiek konstatēti teju katru dienu. Portālam Diena.lv bija iespēja ielūkoties robežsargu darba ikdienā.
Imigrācijas dienesta darbinieku košās vestes uz pelēko debesu fona kādreizējā Ainažu robežkontroles punktā pamanāmas jau iztālēm. Šeit norīkojumā strādā trīs Imigrācijas dienesta darbinieki un divi kinologi ar dienesta suņiem Avero un Čoko. Izlases kārtībā, ņemot vērā riska analīzi un no kaimiņvalstu kolēģiem saņemto informāciju, uz īslaicīgu dokumentu un vedamās kravas pārbaudi tiek apturēti gan pasažieru autobusi, gan vieglās automašīnas un kravas busiņi.
Visbiežāk nākas saskarties ar sīkiem pārkāpumiem. Šengenas zonas ērtības likušas daudziem piemirst par elementāru pamatprincipu - šķērsojot robežu, līdzi jebkurā gadījumā obligāti jāņem pase vai elektroniskā identifikācijas karte. Imigrācijas dienesta robežsargi neslēpj - cilvēki bieži vien ir neizpratnē par apturēšanas iemeslu, jo "šeit taču ir Šengena". Dažreiz nākas saskarties arī ar visai aizkaitinātiem robežas šķērsotājiem.
"Pārsvarā mūsu kontingents ir igauņi, lietuvieši, gadās arī somi, kuriem sastādām protokolus par ceļošanu bez derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem," portālam Diena.lv norāda Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Vidzemes 2. kategorijas vecākais inspektors kapteinis Aldis Balodis. "Brauc un uzrāda autovadītāja apliecību. Viņi ir pārliecināti - ja viņiem ir Eiropas standarta autovadītāja apliecība, viņi drīkst ceļot pa visu Eiropu. Tas nav personu apliecinošs dokuments," uzsver Balodis.
Tāpat robežsargiem regulāri nākas saskarties ar trešo valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā un kuri kā ceļošanas dokumentu uzrāda uzturēšanās atļauju konkrētajā valstī. Tā ceļošanai ir derīga tikai kopā ar pasi.
Ik pa laikam tiek notverti arī nelegālie imigranti, kas caur Latviju lūko nokļūt tālāk uz Poliju un citām valstīm, kur, visticamāk, dodas darba un labākas dzīves meklējumos. Statistika liecina, ka šogad Latviju par "logu uz Eiropu" īpaši kārojuši izmantot Vjetnamas pilsoņi - gada pirmajos astoņos mēnešos par nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu aizturēti jau 23 vjetnamieši, kam "nelegāļu topā" seko astoņi Afganistānas pilsoņi un trīs Krievijas pilsoņi, no kuriem diviem nelegālo imigrantu pārvadāšana ir sava veida bizness.
Kamēr notiek personu dokumentu pārbaude, pie darba ķeras četrkājainie robežsargi Avero un Čoko, savu saimnieku vadībā pārbaudot autobusu pasažieru bagāžu un transportlīdzekļu kravas nodalījumus. Robežsardzes suņu darbs ir atbildīgs, tāpēc ik pēc 20 minūšu cītīgas ošņāšanās katram pienākas pusstundu ilga atpūta.
Šoreiz pārbaudēs ne suņi, ne robežsargi gan neko aizdomīgu neatrod, un visi apturētie transporta līdzekļi pēc neilga brīža dodas tālāk. Tomēr gada laikā uz valsts robežām konstatēto pārkāpumu skaits ir vērā ņemams. Pērn fiksēti 1256 pārkāpumi, no kuriem 1031 - trešo valstu pilsoņiem, bet 225 - Eiropas Savienības pilsoņiem, taču šā gada astoņos mēnešos reģistrēti 914 pārkāpumi. Visbiežāk uzturēšanās nosacījumus šogad pārkāpuši Krievijas pilsoņi (291), kam seko Ukrainas (62) un Baltkrievijas (29) pilsoņi.
Septembrī Imigrācijas dienests atzīmēs savu 20 dibināšanas gadadienu - reaģējot uz aizvien pieaugošo migrāciju, tostarp nelegālo, pēc dzelzs priekškara krišanas 1994. gada 14. septembrī tika izveidota Imigrācijas policija, kuras galvenais uzdevums bija kontrolēt ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu ievērošanu valsts teritorijā, veikt nelegālo imigrantu aizturēšanu un piespiedu izraidīšanu, kā arī apkarot nelegālās imigrācijas organizētājus. Kopš 2002. gada Imigrācijas policijas pārvalde reorganizēta un iekļauta Valsts robežsardzes sastāvā.