Pērn no darba mājās neatgriezās 74 cilvēki

"Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka trīs ceturtdaļas no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ," norādīja Lūsis.VDI direktors norāda, ka problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - divās trešdaļās gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz trim gadiem). "Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru. Ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība, par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla "ķeksīša", tad par kādu drošības kultūru var būt runa?" pauda Lūsis.Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu VDI atzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma, taču kā iespējamos cēloņus var minēt fizisko un emocionālo pārslodzi, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību un savlaicīgu nevēršanos pie ārstiem. Tāpat savu negatīvo artavu dod arī neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ, skaidro VDI.Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015.gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par vienu ceturto daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, VDI direktors norāda: "Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus, un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā."Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.