Negadījumos pie ūdens galvenokārt gūti sasitumi, vaļējas brūces, mežģījumi, lūzumi, tostarp mugurkaula traumas, kas nereti ir kritiena vai lēciena ūdenstilpnē sekas. Nereti šādi negadījumi mēdz beigties ar invaliditāti vai būt letāli.
Pēdējo trīs gadu laikā ik gadu vairāk nekā 60% noslīkušo bijuši alkohola reibumā, nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% no tiem bijuši vecumā no 35 līdz 49 gadiem, un vairums letālo negadījumu notikuši aktīvākajā peldsezonā - no jūnija līdz augustam.
SPKC norāda, ka alkohola ietekmē cilvēki kļūst neapdomīgāki, jūtas pārāk droši un nereti rīkojas pārgalvīgi, tostarp lecot uz galvas ūdenī. Samazinās arī koordinācijas spējas un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu cilvēks ir aizpeldējis, kā arī cilvēks nevar objektīvi izvērtēt savas rīcības sekas.
Arī ķermenis, zaudējot siltumu, cenšas nodrošināt asins pieplūdi dzīvībai svarīgiem orgāniem, taču alkohols šo procesu kavē. Tādējādi ķermeņa temperatūra samazinās, parādās drebuļi, organismam pakāpeniski zūd spēja nodrošināt dzīvībai svarīgus procesus.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde atgādina, ka alkohols var palielināt noslīkšanas risku, jo cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē. Alkohola ietekme uz katru cilvēku var būt ļoti atšķirīga. Tas nozīmē, ka nepastāv tāds alkohola daudzums, kas varētu būt drošs ikvienam, jo pat nedaudz lietots alkohols var ietekmēt cilvēka uzvedību.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenā speciālista pienākumu izpildītājs Jānis Skrims uzsvēra, ka alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas. Ja cilvēks ir iereibis, viņam ir kategoriski aizliegts iet peldēties. Tāpat ir jāattur arī līdzcilvēki no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā.
SPKC īstenotās kampaņas "Pārgalvības cena. Nelec!" mērķis ir informēt par drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī skaidrot, kādas sekas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī.