"66% bērnu vecumā no diviem līdz sešiem gadiem augļus, dārzeņus un piena produktus ēd tikai dažas reizes nedēļā un retāk, bet trešā daļa aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu atvases katru dienu ēd saldumus," šodien žurnālistiem pastāstīja pētījuma veicēji.
"Tas liek domāt, ka divas trešdaļas bērnu, saņemot nesabalansētu uzturu, pietiekamā daudzumā neuzņem kalciju, D vitamīnu, šķiedrvielas," stāstīja Mazo ekspertu skolas pārstāvji, norādot, ka līdzās negatīvajām tendencēm sastopamas arī pozitīvās - pirmsskolas vecuma bērni saldos dzērienus un pusfabrikātus uzturā lieto reti. Interesanti, ka visbiežāk ikdienā patērētais produkts ir gaļa - gandrīz puse respondentu min, ka viņu bērni to ēd katru dienu.
"Ja pieaugušais kādreiz neuzņem sabalansētu uzturu, tas nav tik kritiski kā gadījumā, ja sabalansētu uzturu nesaņem bērns," norāda Mazo ekspertu skolas pārstāvji. Tomēr vecāki paši to neuztver kā problēmu: 44% vecāku apgalvo, ka viņu bērnam nav ar uzturu saistītu problēmu, 33% - sūdzas, ka bērns ēd pārāk maz, savukārt viena piektdaļa respondentu atzīst, ka bērna uzturs ir pārāk vienveidīgs vai bērns pārāk maz lieto šķidrumu.
Pētījumā secināts, ka, plānojot ikdienas ēdienkarti, Latvijas ģimenēm būtiskākais faktors ir ēdiena garša, tā veselīgums un uzturvērtība tiek atstāti otrajā plānā. Respondenti dalās divās līdzīgās daļās, no kurām puse jeb 54% apgalvo, ka pārsvarā ģimenē lieto veselīgu un sabalansētu uzturu, savukārt otra puse jeb 46% apgalvo, ka tam reti pievērš uzmanību. "Pozitīvi, ka 90% Latvijas ģimeņu ēd mājās gatavotu ēdienu un apgalvo, ka pusfabrikātus uzturā izmanto reti," norāda Mazo ekspertu skolas pārstāvji.
Tāpat secināts, ka bērnu uztura kvalitāte ir atkarīga no vecāku attieksmes un paradumiem, nevis no viņu izglītības vai ienākumu līmeņa.
"Nav jau obligāti bērnam jāpērk apelsīni, banāni un ananasi. Atcerēsimies, ka mums ir pašiem savi augļi un dārzeņi, turklāt vasarā var saldēt ogas," sacīja pediatre Anna Birka. Viņa mudināja vecākus izmantot brīdi, kad bērns tiek vests no bērnudārza uz māju, un šajā mirklī bērnu pacienāt ar gurķi, burkānu vai kādu citu dārzeni. Tāpat Birka uzsvēra, ka, iespējams, situācija ar dārzeņu patēriņu varētu nebūt tik dramatiska, kā rāda pētījums, jo nereti vecāki nepiefiksē brīžus, kad bērns apēd dažas gurķa vai burkāna šķēles, bet arī tā ir dārzeņu lietošana uzturā.
Savukārt septiņu bērnu māmiņa Una Gavare, lai mainītu situāciju, rosināja vecākus pievērsties sezonālo augļu un dārzeņu ēšanai.