Turklāt katru gadu Latvijā atklāj ap 1500 jaunu arodslimību gadījumu, kas ir apmēram trīs reizes mazāk nekā Eiropā vidēji. Vienlaikus Latvijā tiek atklātas arodslimības hroniskā formā pusmūža vecumā.
Pētījuma gaitā atklājās, ka garas darba stundas var palielināt arī insulta risku. Pētot 603 838 gadījumus, tika konstatēts, ka personām, kuras nedēļā strādā 55 un vairāk stundas, ir līdz pat trim reizēm lielāks insulta risks nekā personām, kuras strādā 35-40 stundas nedēļā.
Pētījuma gaitā tika veikta interneta aptauja, kurā piedalījās apmēram 300 iedzīvotāju. Tajā 48% aptaujāto darbinieku atrodas pastāvīgā stresā vai nejūtas īsti labi, 68% kļūst sliktāk vai tā vienmēr ir bijis, 33% arī fiziski darbā nejūtas pārāk labi, 88% uzskata, ka darba devējam būtu jādara vairāk, lai uzlabotu emocionālo veselību. Turklāt 48% uzskata, ka darba devēji varētu darīt vairāk arī emocionālās veselības uzlabošanai.
Latvijā un pasaulē galvenie kaitīgie ražošanas faktori, kas var nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku veselību un izraisīt arodslimības, ir putekļi, ķīmiskās vielas, fizikālie faktori, tostarp mikroklimats, troksnis, ultraskaņa, vibrācija, elektriskā strāva, statiskā elektrība, apgaismojums, ultravioletais starojums, lāzera starojums, augsts un zems atmosfēras spiediens, bioloģiskie faktori, tostarp sēnes, baktērijas, vīrusi, bioloģiski aktīvās vielas.
Tāpat darbinieku veselību var ietekmēt arī mehāniskie faktori, proti, kustībā esošie mehānismi, transportieri, celtņi, ergonomiskie un organizatoriskie faktori - pārslodze, monotons un saspringts darbs, piespiedu poza, vienveidīgas kustības-, kā arī psihosociālie faktori, tostarp stress, attiecības kolektīvā, darba saturs, līdzdalība, strādājošā loma organizācijā.