Britu medijs, atsaucoties un medicīnas žurnālā The Lancet publicēto pētījumu, norāda, ka vairums gaisa piesārņojuma upuru dzīvo zemu un vidēju ienākumu valstīs. Savukārt Bangladešā (1620 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju) un Somālijā (3261 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju) piesārņojums varētu būt saistīts pat ar ceturto daļu nāves gadījumu.
Vismazāk šādu nāves gadījumu konstatēts Brunejā (95 nāves uz miljonu iedzīvotāju) un Zviedrijā (365 nāves uz miljonu iedzīvotāju).
Lielo vairumu nāves gadījumu, kas saistāmi ar piesārņojumu, cēlonis bija sirds slimības, infarkts un plaušu vēzis.
Apmēram 6,5 miljoni nāves gadījumu saistāmi ar gaisa piesārņojumu, savukārt nepilni divi miljoni ar ūdens piesārņojumu. Apmēram 92% gadījumu konstatēti nabadzīgās valstīs, kuras šobrīd pieredz strauju ekonomisko izaugsmi, BBC kā piemēru min Indiju, kur konstatēti 1919 nāves gadījumi uz miljonu.
Kā liecina pētījuma dati, Latvijā ik gadu 1417 nāves uz vienu miljonu iedzīvotāju varētu tikt saistītas ar vides piesārņojumu, kas ir nedaudz vairāk nekā Lietuvā (1265) un visai būtiski vairāk nekā Igaunijā (855). Jānorāda, ka Latvijas rezultāts ir viens no sliktākajiem Eiropā. Tiesa gan, autori atzīst, ka dati par visām valstīm šobrīd var nebūt pilnīgi precīzi, jo valstu oficiāli sniegtā informācija ir neregulāra un brīžam neuzticama.
Pētījuma dati apkopoti divus gadus, autori arī ir izveidojuši interaktīvu karti, kur apskatāmi arī dati par Latviju un Baltijas valstīm.
Lai skatītu karti, klikšķini šeit - piesārņojums.
Kā to var panākt?
Margarēta