YouGov-Cambrige Globalism Project ietvaros aptaujāti ap 25 tūkstošiem cilvēku dažādās valstīs Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Kopumā pētījumā iekļautajās pasaules valstīs dzīvo 4,7 miljardi cilvēku jeb vairāk nekā 60% pasaules iedzīvotāju. Plānots, ka aptauja, kuras veidošanā iesaistījās The Guardian, tiks veikta katru gadu.
Secināts, ka cilvēki ar izteikti populistisku domāšanas veidu teju divreiz biežāk uzskata, ka vakcīnas ir kaitīgas veselībai. Tāpat populistu vidū biežāk sastopami tādi, kas uzskata, ka ASV valdība bija iesaistīta 2001. gada 11. septembra terora aktu organizēšanā un ka globālā sasilšana ir izdomājums.
Pasaules Veselības organizācija un citas organizācijas realizē vērienīgas kampaņas, lai atgādinātu sabiedrībai par vakcinēšanās nopelnu kolektīvās imunitātes nodrošināšanā pret dažādām bīstamām slimībām, taču joprojām vērā ņemama sabiedrības daļa izplata biedējošas sazvērestības teorijas par vakcīnām.
Apvienoto Nāciju organizācijas bērnu fonda pētījumā secināts, ka saslimstības ar masalām gadījumi 2019. gada pirmajos trijos mēnešos pasaulē pieauguši par 300%, ja salīdzina ar to pašu laika periodu pagājušajā gadā. 2017. gadā aptuveni 110 000 cilvēku no šīs slimības gāja bojā, lielākā daļa bija bērni. Aptuveni 169 miljoni bērnu, kas jaunāki par 10 gadiem, visā pasaulē ir nevakcinēti, liecina aģentūras dati.
Saskaņā ar YouGov aptaujas datiem, visvairāk populisms zeļ Brazīlijā, kur pagājušajā gadā par prezidentu tika ievēlēts galēji labējais Žairs Bolsonaru. Viņš savas retorikas dēļ izpelnījies palamu "tropu Tramps", atsaucoties uz ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš arī nereti nāk klajā ar populistiskiem solījumiem un paziņojumiem. Brazīlijā 42% aptaujāto izteikti piekrita klaji populistiskiem paziņojumiem. Otrajā vietā ir Dienvidāfrikas Republika, kur šis rādītājs ir 39%.
Aptaujā secināts, ka divi no pieciem populistisku uzskatu piekritējiem arī tic, ka "ir viena cilvēku grupa, kas slepeni kontrolē notikumus un pārvalda pasauli kopā".
Politologs, drošības un ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs portālam Diena.lv skaidro, ka ikvienam no mums ir savi dziļi iesēdušies pamatuzskati, kas ietekmē, kā mēs redzam pasauli mums apkārt.
"Viena no šādu uzskatu kopām ir, ka cilvēkiem varas pozīcijās jeb elitei nevar uzticēties. Elites ir ieinteresētas tikai un vienīgi sava labuma gūšanā. Elites neinteresē plašākas sabiedrības labklājība. Tieši pretēji – ļaunās elites izmanto plašāku sabiedrību sava labuma gūšanai," sazvērestības teorētiķu uzskatus skaidro Hiršs.
Šāds pasaules dalījums - mēs pret viņiem - nav nekas jauns. Un to izmanto sazvērestību teorētiķi savā retorikā.
"Sabiezināt krāsas un attēlot pasauli kā labā un ļaunā pretstatu ir ļoti efektīvs cilvēku pārliecināšanas paņēmiens, bet tā pamatā ir loģikas kļūda, ko sauc par viltus dilemmas piedāvāšanu. Reti kad pasaule ir melnbalta un pastāv tikai divi varianti - A vai B -, no kuriem viens parasti tiek maksimāli demonizēts. Turklāt šādi grandiozi apgalvojumi prasa diezgan nopietnu pierādījumu nastu, ko reti kad populisti un sazvērnieki sniedz. Kvalitatīvus pierādījumus aizstāj manipulācija ar emocijām," uzsver Hiršs, kurš ir arī SkeptiCafe dibinātājs. Viņš ar neformālām lekcijām un diskusijām jau septiņus gadus cenšas popularizēt pierādījumos balstītu zinātni un kritisko domāšanu.
Hiršs uzskata - populistu spēks slēpjas tajā, ka viņu ieskatā arī eksperti ir daļa no "ļaunās elites", tādēļ tiem nevar uzticēties.
"Jebkura kritika, jebkurš arguments pat no pasaulē vislabākā, piemēram, medicīnas eksperta, ka vakcinācija nav kaitīga un ir vitāli nepieciešama ikvienam, var tikt norakstīts kā daļa no elites sazvērestības, argumentos pat neieklausoties. Tādēļ pamatotiem un argumentētiem ekspertu viedokļiem nemaz neizdodas sasniegt cilvēkus, kuri iestiguši šajā melnbaltajā labs – ļauns domāšanā. Jebkāda šīs domāšanas kritika tiek automātiski norakstīta kā daļa no ļaunās elites sazvērestības," turpina Hiršs.
Visās YouGov aptaujā iekļautajās valstīs konstatēts - cilvēki ar izteikti populistiskiem uzskatiem ievērojami biežāk piekrīt, ka viņu valsts politiskā sistēma ir "salauza" un ir nepieciešamas "krasas pārmaiņas". Hiršs atzīmē, ka emocionālais sauklis "valsts ir krīzē" izplatīsies nesalīdzināmi labāk kā garlaicīgais "valstī viss kārtībā". Līdzīgu retoriku bija iespējams vērot arī 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā, kur atsevišķi politiskie spēki izvēlējās iet populisma ceļu.
Populistu un sazvērestības teorētiķu uzskatu pamati ir līdzīgi, uzskata Hiršs: "Pašā būtībā populisma kodolā ir sava veida sazvērestības teorija - valsts elite ir ļauna un absolūti nerūpējas par iedzīvotājiem."
z
Vecsčekists
vienotības un saskaņas ziņas