Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni (43,6% no IKP pagājušā gada beigās) un izpilda Māstrihtas kritēriju – uzturēt to zem 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr jaunākās Valsts kases prognozes liecina, ka Latvijas parāds varētu pieaugt straujāk, nekā iepriekš prognozēts – 2024. gadā līdz 45,2%, 2025. gadā 46,3% 2026. gadā 46,2%, bet 2027.–2028. gadā tas varētu būt ap 48%. Pieaugs arī parāda procentu maksājumu apmērs, un Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas.
Protams, šajā laikā ir bijušas vairākas krīzes: Covid-19 pandēmija, enerģijas krīze un Krievijas iebrukums Ukrainā, un šajā laikā ievērojami ir auguši arī citu valstu parādi. Tomēr Citadele bankas ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka Latvijas valsts parāds kopumā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un pēdējo četru gadu parāda pieaugumu faktiski ir neitralizējusi augstā inflācija – eiro izteiksmē parāds ir audzis no 11 līdz 17,5 miljardiem eiro, taču relatīvi pret IKP Latvijas valsts parāds joprojām ir nedaudz virs 40%.
Drošības spilvens
"Zems valsts parāds ir resurss, kas dod iespēju valstij palielināt izdevumus un operatīvi reaģēt krīzes situācijās. Esam aizņēmušies, kad tas bija nepieciešams, taču aizņemšanās nav risinājums jebkuram ikdienas jautājumam vai strukturālām problēmām," teic M. Āboliņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00