Pirmdien daudzviet Latvijā tiek pieminēta 64.gadadiena kopš masveida deportācijām uz Sibīriju.
Vairāk nekā 100 cilvēki, lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis, pirmdienas rītā pulcējās atceres pasākumā pie Latvijas Okupācijas muzeja ēkas. Pie muzeja tika iedegti vairāki desmiti sveču. Vairāki simti cilvēku no Okupācijas muzeja tālāk devās gājienā uz Brīvības pieminekli, kur notika piemiņas pasākums.
Pasākuma dalībniekus pie Brīvības pieminekļa uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Pasākumā piedalījās arī Saeimas vadība un deputāti, valdība, Bruņoto spēku štāba virsniecība, Igaunijas un Lietuvas biedrības Latvijā.
Kā savā uzrunā norādīja Bērziņš, 1949.gada 25.martā uz Sibīriju tika izvesti arī vairāk nekā 5000 bērnu, jaunāku par desmit gadiem. No kopumā vairāk nekā 44 000 izvesto tiem, kuri atgriezās, dzīve bija kā izdzīvošanas skola. Prezidents retoriski vaicāja, vai 22 neatkarības gados esam sasnieguši to, ko gribējām, un kā rīkosimies tālāk. Ja mēs neapturēsim Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, pēc desmit gadiem būs jāvaicā, vai mums ir vai nav neatkarīga Latvija, šodien 1949.gada deportāciju piemiņas dienas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents.
Noliekot ziedus, pūpolu zarus un sveces, aptuveni 40 cilvēki 1949.gada 25.marta deportāciju upurus pieminēja arī pie pieminekļa Šķirotavas stacijā. Piemiņas pasākums pulcēja galvenokārt vecāka gadagājuma ļaudis - Latgales priekšpilsētas Politiski represēto apvienības biedrus, izsūtījumu pārdzīvojušos, cilvēkus, kuru radinieki cietuši deportācijās, vai cilvēkus, kuriem apstākļu sakritības dēļ izdevies no izsūtījuma izvairīties.
Latgales priekšpilsētas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Andrejs Pūriņš norādīja, ka 1949.gada deportācijā uz Sibīriju tika izsūtīti 42 125 cilvēki, un ar klusuma brīdi aicināja pieminēt ikvienu, kas gājis bojā izsūtījumā vai aizgājis aizsaulē jau pēc atgriešanās. Uzrunās, ko sacīja Politiski represēto apvienības dalībnieki un izsūtījumu pārdzīvojušie, galvenokārt tika akcentēts deportēto skaits un vecuma sastāvs, necilvēcīgie apstākļi, kādos šī izvešana notika, taču tika skarti arī tādi jautājumi kā "Nepilsoņu kongresa" darbība, Rīgas domes budžets un gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Patriotiskas melodijas spēlēja Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris "Auseklītis", bet cauri Šķirotavas stacijai uz austrumiem braucošie preču vilcieni piemiņas pasākumam piešķīra papildu smeldzi.
Piemiņas pasākumi pirmdien notiek arī citās Latvijas pilsētās un novados.
(ziņa papildināta ar Panorāmas video)