Viņš sacīja, ka šodien notikušajā organizācijas kongresā tā dalībnieki piena kvotu pārpildīšanu definējuši kā vienu no galvenajām piensaimniecības problēmām.
Viņš arī sacīja - ja pieņemtu, ka viss Latvijā saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas, tas papildus valsts budžetā dotu no 3,5 līdz četriem miljoniem latu gadā.
"Tāpēc kongresa dalībnieki uzskata, ka turpmāk nacionālās subsīdijas būtu jāpiešķir tikai tiem piena apritē iesaistītajiem, kuri pienu pārstrādā Latvijā. Atbalstu piešķiršanas sistēma jāveido tā, lai tā nekropļotu konkurenci, lai atbalsti tiktu piešķirti vienādi, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas. Uzskatām, ka nākamajā plānošanas periodā īpaša vērība jāveltī piena produktu eksporta atbalstam," sacīja Šolks.
Tāpat viņš norādīja, ka tuvākajos gados vietējais tirgus būtiski nemainīsies, tāpēc nozares attīstība iespējama tikai uz piena produktu eksporta apjoma pieauguma rēķina. Piensaimnieki ierosina eksporta atbalsta sistēmu sasaistīt ar valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Arī atbalsta nodrošinājumu, iespējams, varētu realizēt caur nodokļu sistēmu, norādīja Šolks.
Kongresā šodien arī izskatīts ziņojums par organizācijas darbību 2012. gadā, kā arī apstiprināts 2013. gada budžets.