Pilsonības likums ir viens no pamatlikumiem, kas skar visu pilsoņu kopumu, un tāpēc jebkuras izmaiņas nevar sasteigt. Tā, atklājot konferenci, atzina gan politiķi, gan tieslietu eksperti. Daudzi no viņiem uz konferenci bija ieradušies no dažādām Eiropas valstīm. Arī Kristīne Drēviņa, kura strādā Eiropas Centrālajā bankā.
Pašlaik tikai ārzemēs dzimušie Latvijas pilsoņu bērni var būt dubultpilsoņi. Pārējiem iegūt citas valsts pilsonību liedz Pilsonības likums. Neatļaujot dubultpilsonību, Latvija katru gadu zaudē ap 400 pilsoņu un, šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tie ir ekonomiskie aktīvie, gados jaunie cilvēki, kuri devušies strādāt uz citām valstīm. Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Dace Lutere-Timmele uzskata, ka esam pārāk maza tauta, lai to varētu atļauties.
Pašlaik Saeima strādā pie Pilsonības likuma izmaiņām, un ir izveidota speciāla apakškomisija. Kā konferencē atzina tās vadītājs Ingmārs Čaklais, Saeimas mērķis, strādājot pie šī likuma, ir tāds, lai 21. gadsimtā tas vairs nebūtu jāgroza. Tomēr, kā norādīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, lai līdz tam nonāktu, daudzas nianses vēl ir diskutējamas.
Vēl daudz strīdu būs par to, kuru valstu pilsoņiem varētu dot Latvijas pilsonību, vai dubultpilsoņi varēs vēlēt, pretendēt uz Latvijas izglītību, sociālajiem pabalstiem un pensiju. Visos šos jautājumus Saeima cer izdiskutēt līdz vasarai, un šī likumprojekta pieņemšanu Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa nosauca par svarīgāko nākamajos mēnešos.
Kā atzina konferences dalībnieki, dubultpilsonības pieļaušana pašlaik ir vairāk politisks, nevis tiesisks lēmums. Veicot pilsonības reformu, tieši politiķu rokās būs arī citi izšķirošie lēmumi, piemēram, kādā veidā piešķirt pilsonību nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem.