Pēc viņas paustā, cietušie ir no visām vecuma grupām - gan mazi bērni, gan arī gados jauni cilvēki un seniori.
Savukārt izsaukumu operatīvajā atskaitē esot redzams, ka izceļas vairākas situācijas, kad gados vecāki cilvēki nepārplāno dienas aktivitātes un dodas ārpus mājām karstākajā dienas laikā. Tāpat novērojamas vairākas situācijas, kad mazi bērni ilgas stundas vai pat visu dienu pavadījuši saulē.
Kopumā visbiežāk nopietnas sūdzības parādās pēc ilgstošas uzturēšanās saulē - gan atpūtā pludmalē, ikdienas aktivitātēs, gan arī pēc ilgstoši veikta fiziska darba, kad nav ievēroti atvēsināšanās periodi.
Cietušie nereti atzīmējuši arī nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, piebilda Vītola.
LETA jau rakstīja, ka, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju par veselībai bīstamu karstumu, NMPD aicina iedzīvotājus neuzturēties tiešos saules staros un pietiekami daudz dzert ūdeni.
NMPD aicina karstajās dienās nepavadīt visu dienu pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā no plkst.10 līdz plkst.16, kad saule ir visintensīvākā.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
NMPD aicina ņemt vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.
Tāpat īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, nodrošinot viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.