Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Plāno attīrīt pierobežas upes un uzlabot lietavu prognozēšanas sistēmu

Koordinācijas padome ceturtdien lēmusi īstenot virkni pasākumu, lai novērstu iespējamus jaunus plūdus, kā arī tiem labāk sagatavotos, piemēram, plānots attīrīt upes austrumu pierobežā, uzlabot iespējamo lietavu un plūdu prognozēšanas sistēmu, kā arī sadarbību starp valsts dienestiem un pašvaldībām, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), austrumu pierobežas upju attīrīšana ir viens no pasākumiem turpmāko iespējamo plūdu novēršanai. Viņš teica, ka sākotnēji jāvienojas ar Krievijas kolēģiem par to, kādi šie darbi varētu būt. Tā kā upes plūst gan pa Latvijas, gan Krievijas teritoriju, jāsaprot vai šo projektu var īstenot pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. 

VARAM norāda, ka šis ir kopprojekts, jo iesaistīta ir arī Zemkopības ministrija, kas veic meliorācijas sistēmu uzraudzību, kā arī pašvaldības un virkne citu institūciju. No Krievijas atbildīgajām iestādēm jau ir saņemta vēstule ar priekšlikumiem šo darbu īstenošanai, tāpēc tagad tas jāizanalizē gan visiem sadarbības partneriem kopā, gan iesaistītajām pusēm individuāli, skaidroja ministrijā.

Koordinācijas padome vienojusies par vēl vairāku priekšlikumu izvirzīšanu atbildīgajām institūcijām, lai veicinātu gatavību negaidītām lietavām un to radītajām sekām. Piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram jāveic virkne uzdevumu, lai uzlabotu iespējamo lietavu un plūdu prognozēšanu. Tāpat, jāuzlabo arī sadarbības mehānisms ar ugunsdzēsējiem un pašvaldībām, lai to vadītāji varētu šīs prognozes izprast un būt gatavi to apmēriem.

Svarīgi, lai sabiedrība par iespējamajiem plūdu draudiem uzzina savlaicīgi un ir tiem gatava, tāpēc pilnveidots tiks arī pašvaldību darbības scenārijs plūdu draudu laikā, skaidroja ministrs. "Piemēram, vietējiem vides speciālistiem būs jālemj par slūžu atvēršanu," norāda Gerhards. Lai arī šobrīd likumā ir noteikta pašvaldību rīcība krīzes situācijās, šīs darbības jāīsteno daudz konkrētāk un profesionālāk, viņš uzsvēra.

Kā ziņots, VARAM pašvaldību infrastruktūras objektu atjaunošanai pēc plūdiem saņēmusi finansējuma pieprasījumus 2 899 192 eiro apmērā. Kopumā finansējuma pieprasījumu iesniegušas 22 pašvaldības.

Top komentāri

Tenis
T
Kad, beidzot, tisk tiesata un sodita zagliga, alkatiga, egoistiska Kanadas kuce Vikene, kura parakstija likumu par Abrenes nozagsanu no Latvijas valsts un tas uzdavinasanu kKievijai??? Protas, ir janotiesa visit tie kuri saj abanditiskaja afera bija iesaistiti, ipasi jau Arlietu debiliki M.Riekstins, A. Pabrira un viniem lidzigie salasnas.....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas