No Latvijā veidotajiem krievu valodas medijiem visbiežāk sekoju līdzi Latvijas Radio 4 (LR4). Uzskatu, ka tas ir ļoti sociāli domājošs un vienkāršu padomu līmenī atbildēt spējīgs medijs. LR4 dažreiz mēģina arī retranslēt Eho Moskvi vai arī citus avotus, kurus varētu nodēvēt par balsi no Krievijas, tādā veidā varbūt pieradinot krievu valodā runājošos Latvijas iedzīvotājus, ka ne vienmēr ir jāskrien uz Krievijas avotiem, bet var iegūt informāciju caur Latvijā bāzētiem medijiem.
Medijiem ir trīs funkcijas: informēt, izglītot un izklaidēt. Mediji Latvijā izklaides funkciju nekad nevarēs izpildīt labāk kā mediji kaimiņvalstī, kur budžets šai izklaidei un skatītāju piesaistei ir nesalīdzināmi lielāks. Tomēr es neteiktu, ka izglītošanā par tiesībām, par sociālajiem pabalstiem, kas kurām grupām pienākas, mēs būtu kaut kādā veidā sliktāki.
Viedokļu plurālisms
Es pats reizi pa reizei eju uz LR4 komentēt starptautiskos vai lokālos notikumus. Ja paskatos uz sevi vai saviem sarunu partneriem pēdējo gadu laikā, varu teikt, ka nekad nesatikšu vienādi domājošus cilvēkus un nav bijusi tāda sajūta, ka ir kāda sociālā grupa vai kāds neērts vai nepopulārs viedoklis jau pašā saknē izravēts pēc definīcijas un nekad neparādīsies ēterā. Latviski raidošajos medijos dažreiz ir sajūta, ka mēs kā žurnālisti esam paņēmuši sava veida priekšrakstus, ka esam nolēmuši, kas ir tā "kaitīgā" informācija un kuri tad ir tie "kaitīgie smadzeņu skalotāji", kuros nemaz neieklausāmies un nelaižam ēterā. Tas patiesībā ir noziegums pret demokrātiju, jo viena no demokrātijas sastāvdaļām ir plurālisms. Šķiet, ka, vieglāku ceļu ejot, latviskie mediji paliek pie viena vai diviem viedokļiem, bet tas nedod to plurālismu. Krieviski raidošie Latvijas mediji to tomēr ieliek. Es, protams, nerunāju par klaju jebkāda veida propagandu.
Šeit es vairāk runāju par atsevišķām privātajām redakcijām un vairākiem citiem Latvijas ziņu dienestiem. Latvijas Radio 1, manuprāt, ir šī viedokļu dažādība.
Ir tāds viedoklis, ka to vai citu ekspertu mēs neaicinām, jo viņš ir dīvains. Tad es prasu: vai viņš ir psihiski slims? Vai viņam ir kāds runas defekts, nevar saprast, ko viņš saka? Viņš ir neloģisks? Nē! Viņš vienkārši ir citādāks un dīvains. Tādēļ domāju, ka tādā valstī, kur mēs sūdzamies un ir šīs nesaprotamās un nekad uz vienas konkrētas ideoloģijas nebāzētās partijas, kuras var apgriezt kažoku piecos veidos, mēs tieši izdarām noziegumu, jo neformējam tā saucamo sabiedrisko viedokli pēc būtības. Esmu pamanījis, ka LR4 grib tikt vairāk skaidrībā, domā par savu klausītāju un nekautrējas būt vienkārši izskaidrojoši, citreiz varbūt pat naivi. Un nekas traks, ja tā izskaidrošana notiek divas dienas vēlāk.
Klikšķu nozīme
Gan latviešu, gan krievu valodā rakstošie mediji Latvijā kā piesaistes veidu pēdējā laikā aizvien biežāk izmanto ziņu "dzeltenumu". Ir vajadzīgs šis klikšķis uz ziņas, un tad tālāk vari informēt un izglītot. Cilvēki mūsdienās diemžēl uz to reaģē.
Mēs nevaram sacensties ar piesaistes spēju! Būsim atklāti: cilvēki mūsdienās ir jāpiesaista ar izklaidi. Pastāvam, lai pārdotu vispirms reklāmu, ne informāciju, tādēļ šis "dzeltenums" iet pa priekšu.
Tas, par ko es uztrauktos, ja runājam par Krievijas ziņu atspoguļojumu latviski rakstošajos medijos, ir to ziņu citēšana, kas nāk no Austrumu pasaules. Tas tiek darīts ērtuma pēc, un žurnālists vairs nav tikai kā žurnālists, bet gandrīz vai kā robots, kurš ir darbojies kā tulks. Tādējādi dažreiz pat nepamanām, kā, šos vārdus nekritiski tulkojot, iepilinām Krievijas propagandu. Tomēr pēc avotu atlases mums būtu jāpaskatās, ko raksta gan Maskava, gan arī Berlīne, Parīze, Brisele un Londona par šo vai citu notikumu. Pārtulkojot gandrīz viens pret vienu tikai no kāda Krievijas medija, kurā raksts jau uzrakstīts ar, iespējams, konkrētu mērķi, kaut kāda līdzatkarība būs vienmēr.
Šobrīd, piemēram, aktuāla tēma ir notikumi Baltkrievijā. Zinot tikai krievu valodu, jau varu redzēt, kā tas tiek attēlots gan Baltkrievijā, gan Krievijā. Tomēr vēl būtu jālieto arī lietuviešu un poļu valoda, jo tās ir tiešās kaimiņvalstis. Tāpat jāzina arī angļu, franču un vācu valoda, jo tās būs lielvalstis, kas vistiešākajā veidā izšķirs to, kāda būs Rietumu reakcija uz Baltkrievijā nozagtajām vēlēšanām.
Kopumā runa ir par mūsu kritisko domāšanu un par to, kādas valodas mēs pārzinām.
Maigā vara
Atgriežoties pie skatītāju piesaistes, ja runājam par Krievijas televīziju popularitāti, ar to piedāvātajām izklaides iespējām tiek noķerti arī latvieši. Tas var būt bīstami tādam vidējam latvieša prātam, pat tādam, kurš pēdējās vēlēšanās varbūt balsojis par Nacionālo apvienību.
Tā alternatīva, kas tur tiek piedāvāta izklaides ziņā, vienmēr būs spožāka, skaistāka un ar plašāku izvēli. Tāpat nevar aizmirst, ka Krievijā arī kultūrtelpa ir ar visas pasaules elpu un daudz plašāka nekā pie mums.
Tie ir propagandas pārdošanai labi izlikti āķi, ko izmanto Krievijas kanāli. Šie ir piemēri, kad varam runāt par maigo varu. Iedzīvotājs ieslēdz televīziju, iegrimst dīvānā, skatās šovu, bet nemaz nepamana, ka reklāmas pauzē jau skatās ziņas, kurās stāsta kaut kādas muļķības.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.