Kā pastāstīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS), patlaban pret šo projektu ir iebildusi Tieslietu ministrija, kas uzskata, ka šāda līmeņa līgums starp valstīm ir nevis ministrijas, bet likumdevēja, tātad parlamenta, kompetencē.
Tāpēc Veselības ministrijai Baltijas kopīgo iepirkumu jautājums būtu jāsaskaņo ar Saeimas attiecīgajām komisijām. Pirmie kopīgie iepirkumi varētu būt vakcīnas, vēlāk - arī slimnīcu līmenī lietojamie medikamenti.
Bārzdiņš gan nevarēja nosaukt laiku, kad kopīgos iepirkumus varētu sākt īstenot. Saskaņot šo projektu pēdējos mēnešos nevarēja ārkārtas vēlēšanu dēļ, skaidroja Bārzdiņš.
Kā ziņots, jau vairāk nekā gadu izvērsta sadarbība ar atbildīgajām Lietuvas un Igaunijas institūcijām, mēģinot izveidot vienotas iepirkumu sistēmas bāzi, kas ļautu sekmīgāk veikt pārrunas ar zāļu ražotājiem un tirgotājiem un panākt lielākas atlaides.
Baltijas valstu kopīgi medikamentu iepirkumi būtu solis zāļu cenu samazinājuma virzienā.
Pērn Baltijas valstu pārstāvju sanāksmē tika nolemts izveidot Veselības jautājumu darba grupu, kurā būtu pārstāvētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas intereses veselības jautājumu koordinācijas jomā. Viens no risināmajiem jautājumiem ir vienotas valstu apmaksāto medikamentu un medicīnisko preču iepirkumu sistēmas izveide.