Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Redz nepieciešamību apgādāt Zemessardzi ar modernu bruņojumu

Latvijai ir jāpalielina finansējums aizsardzībai, bet tas ir jādara gudri. Šos vārdus Dienai sacīja nevis kāds ar aizsardzības resoru saistīts politiķis, bet gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Finanšu ministrijas attieksmes maiņa gandarī gan aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), gan ministra partijas biedru Ainaru Latkovski, kurš vada Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Abi politiķi atzīst, ka līdz šim Finanšu ministrija aizsardzības jomas finansējumu uzlūkojusi ļoti ierēdnieciski. Krīze Ukrainā un notikumi Krimā ir likuši pieeju pārskatīt. To, ka finansējums aizsardzībai būs viena no budžeta prioritātēm, par kurām valdība lems aprīlī, pirmdien apstiprināja arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība).Valdība sēdes slēgtajā daļā otrdien skatīs Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžetu un valsts speciālā budžeta bāzi vidēja termiņa trīs gadu budžetam līdz 2017.gadam. Kontekstā ar krīzi Ukrainā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nesen atgādināja, ka pērn pieņemtajā vidēja termiņa budžetā finansējums aizsardzībai ir ar lejupejošu līkni, attālinoties no mērķa izpildīt starptautiskās saistības. Latvija kā NATO dalībvalsts ir apņēmusies līdz 2020.gadam nodrošināt aizsardzībai finansējumu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tagad tas ir 0,91% no IKP, bet nākamgad paredzēts vairs tikai 0,87%.Koalīcijas veidošanas laikā bija neafišēta vienošanās izvairīties no konkrētu skaitļu minēšanas valdības deklarācijā, kurā ir tikai paredzēts nodrošināt finansējumu aizsardzībai atbilstoši starptautiskajām saistībām. Koalīcija vienojusies šā gada valsts budžetā grozījumus neveikt, tāpēc runa var būt tikai par nākamā gada budžetu. Finanšu ministrs Vilks piekrīt, ka papildu finansējums aizsardzībai ir vajadzīgs, taču esot jāsaprot, "kuri ir tie segmenti, kur to vajadzētu ieguldīt, lai tas notiktu gudri". Vilks pieļauj, ka Baltijas valstis katra varētu specializēties un viena otru papildināt, "nevis darīt visi vienu un to pašu".Aprīlī aizsardzības ministrs Vējonis gatavojas sniegt valdībā informatīvo ziņojumu par aizsardzībai nepieciešamo finansējumu, norādot arī mērķus. Ministrs un arī viņa priekštecis Artis Pabriks (Vienotība), kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Latkovskis bija līdzīgos uzskatos, ka Latvijai vajadzētu ieguldīt finansējumu pretgaisa aizsardzībā un zemessardzē, kuras nozīme ir novērtēta tieši pēc notikumiem Ukrainā. Zemessargi ir patrioti, un viņi ir visur - gan tālā lauku viensētā, gan daudzstāvu mājas kāpņu telpā blakus dzīvoklī, atgādināja Latkovskis, kurš redz nepieciešamību apgādāt Zemessardzi ar modernu bruņojumu un apmācīt šos cilvēkus ar to rīkoties, "jo iespējamās agresijas gadījumā no Zemessardzes var būt liela atdeve".Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 18.martā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas