Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) par šo nāves gadījumu tika ziņots vakar, aģentūrai LETA pastāstīja LIC epidemioloģe Raina Nikiforova. Pacients bija vecāks par 80 gadiem, un viņam bija arī citas hroniskas saslimšanas.
Šīs nedēļas divās dienās gripa laboratoriski apstiprināta 83 pacientiem, bet pagājušajā nedēļā tādā pašā laika periodā bija reģistrēti 82 gripas gadījumi.
Tomēr patlaban ir ļoti grūti prognozēt, vai gripas izplatība pieaugs arī šonedēļ, sacīja epidemioloģe, piebilstot, ka šosezon gripas epidēmija sākusies vēlāk nekā pērn, turklāt infekcijas izplatība šogad ir salīdzinoši zemāka. Līdzīga situācijas ir arī citās Eiropas valstīs.
Kopumā Latvijā līdz šodienai gripa laboratoriski apstiprināta 671 cilvēkam, un lielākajai daļai pacientu ir konstatēts A tipa vīruss.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā gripas izplatība Latvijā pieaugusi par 43,7% un gripas epidēmijas slieksnis pārsniegts četrās no desmit monitoringā iekļautajām pilsētām - Daugavpilī, Rīgā, Jelgavā un Liepājā.
Jau ziņots, ka 5.martā Infektoloģijas centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu.
Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti jāmaksā tikai pacienta iemaksa - divi lati. Maksājuma nosacījums attiecas uz visiem ģimenes ārstiem un dežūrārstiem, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi.
No elpceļu infekcijām un gripas iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus, kā arī personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.
Tāpat arī ieteicams pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu - zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, kā arī skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, jācenšas lietot vitamīniem bagātu uzturu, arī pastaigas svaigā gaisā palīdzēs uzturēt stiprāku imunitāti, norāda speciālisti.