"Diemžēl labi iesāktais projekts pārvērtās par trilleri, kura dēļ pat nācās mainīt VNĪ valdi un padomi, lai izdotos turpināt projektu. Ceru, ka tagad viss notiks bez aizķeršanās un projekts tiks pabeigts noteiktajā laikā," sacīja Reirs.
Viņš piebilda, ka JRT projekts nebija vienīgais iemesls VNĪ valdes un padomes nomaiņai. Kā citus iemeslus Reirs minēja arī Okupācijas muzeja pārbūves darbu apturēšanu uz nepamatoti ilgu laiku, kā arī citu VNĪ objektu aizkavēšanos.
Reirs piebilda, ka JRT būvdarbu uzticēšana citam būvniekam nerada lielu projekta finansējuma pieaugumu. Kopējā summa ir lielāka, taču jāņem vērā, ka jaunajā līgumā ar SBSC ir ietverti ne tikai būvdarbi, bet arī aprīkojuma iegāde un jaunās ēkas apsaimniekošana, uzsvēra Reirs.
"Arī iepriekšējam būvniekam izmaksātā summa nav nelietderīgi iztērēta, jo ir paveikti tie darbi, par kuriem samaksāts," piebilda Reirs.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2019.gada 18.aprīlī iepriekšējais VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis pēc savstarpējās vienošanās atstāja amatu. Iepriekšējā valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpās no amata 2019.gada novembrī saistībā ar strādnieka bojāeju darbos uz Finanšu ministrijas jumta, savukārt iepriekšējā valdes locekle Sigita Janvāre atstāja darbu valdē pērn 27.decembrī, skaidrojot aiziešanu ar jauniem profesionāliem izaicinājumiem.
Darbu jaunajā VNĪ valdē turpina tikai viens iepriekšējās VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Pagājušā gada 6.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, bet 27.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, kā rezultātā VNĪ padomē bija palikusi tikai tās locekle Inta Komisare.
Finanšu ministrija pērn 30.decembrī VNĪ padomē iecēlusi divus pagaidu padomes locekļus - Ievu Braunfeldi un Jāni Garisonu.
Jau ziņots, ka VNĪ noslēdzis līgumu ar piegādātāju apvienību SBSC par 29,9 miljoniem eiro. Piegādātāju apvienības SBSC dalībnieki ir SIA Skonto būve un SIA Skonto Construction.
Līgumā paredzēti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumiem, Būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētas mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro.
Iepriekšējais līgums ar pilnsabiedrību RERE Būve 1 pērn tika lauzts saistībā ar būtiskiem drošības un kvalitātes pārkāpumiem būvniecības procesā, kā arī termiņu kavējumiem.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.