"Pieaugot naudas masai tirgū, palielinātos arī dažādu patēriņa preču un patēriņa cenas. Tādējādi veidotos situācija, ka naudas pensionāriem gan ir vairāk, savukārt par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem jāmaksā vēl pamatīgāk, turklāt arī visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem šī pensiju indeksācija nemaz neattiektos," skaidro E.Repše.
"Tajā pašā laikā jāņem vērā arī tas, kādu iespaidu pensiju indeksācija, kas šajā gadījumā nozīmētu šī pabalsta palielināšanu, var atstāt uz valsts finansiālo situāciju kopumā. Turklāt šeit runa ir uzreiz par diviem aspektiem. Pirmkārt, šāda neapdomīga naudas tērēšana var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta ilgtspēju, un tas nav mazsvarīgs faktors," norāda E.Repše.
Viņš uzsver, ka nereti pensiju un sociālā budžeta ilgtspējas jautājums tiek saistīts ar starptautisku aizdevēju - Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda - prasībām Latvijai. "Protams, nevar noliegt, ka aizdevēji, pārskaitot mums nepieciešamos līdzekļus, ir prasījuši, lai tiktu samazināts budžeta deficīts. Šajā kontekstā jāņem arī vērā, ka nākamgad ir jāturpinās valsts budžeta konsolidācija pietiekami lielā apmērā," saka bijušais politiķis.
E.Repše arī uzsver, ka lēmums par to, kurā brīdī, kā un cik lielā mērā pensijas Latvijas pensionāriem ir jāpalielina, būtu jāpieņem nevis politiķiem, bet gan finanšu ekspertiem, kuri spēs skatīt šo jautājumu saistībā ar daudziem citiem faktoriem. Piemēram, nākamā gada budžetu un tā iespējām.