Jauniešu asociālās uzvedības cēloņus analizējuši nesen izveidotās Vardarbības prevencijas nodaļas speciālisti. Viņi secinājuši, ka viens no cēloņiem esot situācija ģimenē. 2023.gadā pašvaldības policisti izbraukuši uz vidēji četriem ģimenes konfliktiem dienā.
Lielākoties - 930 gadījumos - aizsargājamā persona ģimenes konfliktos bijusi sieviete, bet 174 gadījumos - vīrietis. 251 gadījumā jeb 23% gadījumu vardarbība notikusi bērna klātbūtnē.
Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu, kas liecina, ka bērni vistiešākajā veidā ataino situāciju ģimenē, piemēram, maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse jauniešu atzinuši, ka četras un vairāk stundas dienā pavada pie televizora.
Savukārt 90% pētījumā iekļauto jauniešu teikuši, ka ir lietojuši alkoholiskos dzērienus. Konstatēts, ka no valstīm, kas piedalījās pētījumā, Latvijā meitenes dzer vairāk nekā zēni, kā arī Latvijā pieaug alkohola un narkotisko vielu lietošana bērnu un jauniešu vidū. Strauji pieaug psihoaktīvo vielu lietošana bērniem un pusaudžiem virs 10 gadu vecuma, bet līdz 13 gadu veci pusaudži Latvijā vairāk nekā vidēji Eiropā lieto alkoholu un smēķē.
Valsts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte norādīja, ka slimnīcā pieaug bērnu skaits ar alkohola un atkarību izraisošo vielu intoksikāciju.
"Slimnīcā viņi izguļ dzērumu, vismaz pusei šo bērnu nekāda cita palīdzība nav vajadzīga. Daļa no viņiem atsakās no palīdzības, daļai ir agresīva, vardarbīga uzvedība, kas apdraud darbiniekus un mazos pacientus. Tā ir problēma, kam risinājuma pašlaik nav," teica Beinerte.
Kā norādīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece un konferences iniciatore Ieva Brante (NA/LRA), ar šo konferenci tiek mēģināts pievērst šīm problēmām Valsts kancelejas uzmanību. Risinājumi esot nepieciešami valsts līmenī.