"Vīrs caur paziņām nokārtoja, ka izmeklējumu mums veic jau nākamajā dienā, un labi, ka tā - atklājās, ka pietūkuma iemesls ir strutas, un no diagnostikas kabineta bērns uzreiz tika pārvests uz slimnīcu un operēts. Ārsti teica, ka izredzes izdzīvot esot mazas, ka meita varot nomirt uz operācijas galda, bet tika iesaistīti patiešām daudzi speciālisti, kas burtiski dejoja apkārt, un pēc divām operācijām un ilgas veseļošanās viss beidzās labi. Gadījums izrādījās smags, lai gan ārēji par to nekas neliecināja - bērns bija mierīgs, tikai nedaudz pietūka galva. Tagad bail domāt, kā būtu bijis, ja mēs, vecāki, nebūtu tik uzņēmīgi un paši nelauztu ceļu, bet gaidītu mēnesi rindā. Un daudziem galu galā nav paziņu vajadzīgajās vietās vai naudas, lai maksātu par priekšrocībām," bērnu veselības aprūpes sistēmu kritizē Inga.
Bērni Latvijas veselības aprūpes sistēmā skaitās īpaša sociālā grupa, kurai visi pakalpojumi pienākas bez maksas, taču speciālistu trūkuma un nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ virkni pakalpojumu savlaicīgi saņemt iespējams vienīgi par maksu. To atzīst bijušais ilggadējais Latvijas Pediatru asociācijas prezidents, tagad valdes loceklis, asociētais profesors Enoks Biķis: "Ļoti daudz kas tiek oficiāli deklarēts, bet realitātē tā nav. Privātajos medicīnas centros pakalpojumus var saņemt ļoti ātri, bet uz valsts apmaksātiem garās rindās nākas gaidīt ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem un pat zīdaiņiem. No vecāku uzņēmības, enerģijas un maksātspējas lielākajā mērā atkarīgs, cik ātri bērns tiks uz pieņemšanu. Ko darīt tiem, kuri dzīvo laukos un nav tie turīgākie? - Braukt uz kādu no reģionālajām slimnīcām un stāties stacionārā, kur visu izmeklē un sāk ārstēt uzreiz."
Arī kādreizējais veselības ministrs, tagadējais Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis intervijā Dienai nesen atzina, ka krīzes laikā veselības aprūpes nozarei samazinātā finansējuma dēļ sistēma kļuvusi nesolidāra: "Tie, kuriem pieejami līdzekļi, tiek pie izmeklējumiem, speciālistiem, ārstiem, bet tie, kuriem naudas nav, gaida bezgalīgās rindās, nereti kļūst par invalīdiem, nesaņemot operāciju, vai iet bojā. Tā ir skaudra patiesība."
Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga norāda - ja bērnam nepieciešamā valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē ir gara gaidīšanas rinda, vecākiem jāinteresējas par šī pakalpojuma pieejamību citviet. Ja situācija arī citur nav iepriecinošāka, tad jākonsultējas ar ģimenes vai ārstējošo ārstu.
Latvijā lielākajā specializētajā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestādē - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) - šobrīd ilgākais gaidīšanas laiks - līdz četriem mēnešiem - ir pie kardiologa, bet pieņemšana pie gastroenterologa, endokrinologa, acu ārsta un atsevišķiem izmeklējumiem jāgaida divi līdz trīs mēneši. Slimnīcā atzīst - rindas būtiski samazināt neesot iespējams.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet ceturtdienas, 19. jūnija, laikrakstā Diena!