Viņš akcentēja, ka tikšanās laikā ar Ministru prezidenti apspriesti kritēriji un process, ne konkrēti kandidāti. Rinkēvičs uzsvēra, ka jaunajam ārlietu ministram ir jābūt ar labu ģeopolitisko izpratni, jāorientējas Eiropas jautājumos un jāspēj strādāt ar šiem jautājumiem samērā ātri.
Taujāts, ko viņš domā par Saeimas priekšsēdētājas biedri, bijušo Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu (JV) kā kandidāti uz šo posteni, Rinkēvičs norādīja, ka nekomentēs publiski izskanējušās spekulācijas, atzīmējot, ka ar premjeri nav apspriesti iespējamie pretendenti uz šo amatu.
"Ministru prezidente apliecināja, ka aktīvi strādā, lai būtu labs kandidāts. Es paļaujos uz to, ka līdz nākamajai tikšanās reizei kandidāts būs," pauda Valsts prezidents.
Runājot par to, vai jaunā ārlietu ministra izraudzīšanās varētu sev līdzi nest pārmaiņas valdībā, Siliņa sacīja, ka šis jautājums nav dienaskārtībā, jo neviens iespējamais kandidāts vēl nav apspriests. Viņa norādīja, ka tiklīdz būs lielāka skaidrība, tad būs arī labāk redzams, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas.
Kā ziņots, līdzšinējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) pagājušajā ceturtdienā pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Tāpat nesen Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.