Prezidents akcentēja, ka nevajadzētu uztvert par pašsaprotamu viena vai otra kandidāta uzvaru. "Mums darba pilnas rokas būs jebkurā gadījumā, bet mums ir jāabstrahējas no priekšvēlēšanu cīņām un debatēm, mums ir jāgatavojas uz ļoti plašu, intensīvu diplomātisko darbu pēc novembra vēlēšanām gan ar kongresu, gan ar jauno administrāciju," sacīja Rinkēvičs.
Prezidents pauda cerību, ka, neskatoties uz vēlēšanu rezultātiem, ASV neieslīgs izolacionismā, ka būs izpratne par to, ka NATO ir būtiska ne tikai Eiropai, bet arī ASV drošībai, un ka transatlantiskās saiknes ir jāstiprina. "Autoritārie režīmi tādi kā Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja ļoti ātri spēja vienoties kopīgu interešu vārdā. Ja mēs gribam tam stāvēt pretī, tad arī mums ir jāvienojas par ciešāku sadarbību," sacīja Rinkēvičs.
Prezidents pauda, ka ASV priekšvēlēšanu debates un arī kampaņa šobrīd ir ļoti polarizēta, ko pierāda arī nesenais atentāta mēģinājums pret republikāņu ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, kā arī skarbā retorika sociālajos tīklos.
Līdztekus prezidents norādīja, ka Latvija sadarbosies ar jebkuru ASV tautas vēlētu prezidentu.
"Mums ir bijusi laba pieredze gan ar demokrātiem, gan ar republikāņiem administrācijā un arī ar abām partijām kongresā. Lai kurš kļūtu par ASV prezidentu, lai kura partija iegūtu vairākumu Senātā vai Pārstāvju palātā, mana ilggadējā ārlietu ministra un tagadējā prezidenta darba pieredze rāda, ka mēs nedrīkstam uztvert lietas par pašsaprotamām - nemitīgi ir jāskaidro mūsu reģiona specifika, un kāpēc samērīgs atbalsts vienmēr ir bijis svarīgs," sacīja prezidents.
Rinkēvičs piebilda, ka arī tad, kad par ASV prezidentu kļuva Džordžs Bušs, Latvija cīnījās, lai tiktu uzņemta NATO, kas prasīja ļoti daudz enerģijas. Savukārt, kad ASV pie varas nāca prezidents Baraks Obama, bija notikusi Krievijas agresija pret Gruziju, un tad izdevās panākt, ka tiek sākts nopietni domāt par pirmajiem Baltijas valstu aizsardzības plāniem.
"Tāpat arī Krimas aneksija, pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā - tas viss parāda, ka ne Latvijas, ne Baltijas, ne Eiropas diplomātiem nebūs laika atslābt," norādīja Rinkēvičs.
Vērtējot sadarbību ar pašreizējo ASV prezidenta Džo Baidenu, Rinkēvičs atklāja, ka viņam, esot ārlietu ministra amatā, vairākas reizes bijusi iespēja tikties ar Baidenu, atgādinot, ka 2016.gadā Baidens, būdams ASV viceprezidents, apmeklēja Latviju.
Tāpat prezidents pauda, ka Baidens ļoti labi orientējas gan Eiropas, gan globālās problēmās, ņemot vērā viņa pieredzi ārpolitikā. Viņaprāt, Baidena izpratne par mūsu reģionu, par starptautiskajām norisēm ir ļoti dziļa un plaša.
Līdztekus Rinkēvičs norādīja, ka 2021.gada beigās, 2022.gada sākumā, kad daudz tika runāts par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ASV administrācija bija tā, kas ļoti skaļi un skaidri brīdināja pasauli, izmantojot izlūkdienesta datus."Tā bija plaša mēroga izlūkošanas informācijas nodošana publikai, sabiedroto, Ukrainas brīdināšana, kas manā atmiņā bija tāds bezprecedenta piegājiens. Un es domāju, ka tas lielā mērā ļāva sagatavoties gan Ukrainai, gan arī izveidot sākotnēju atbildes ekonomisko sankciju pakotni un atbalsta pakotnes, lai Ukraina pirmos mēnešus varētu noturēties un cīnīties," sacīja Rinkēvičs.
Tāpat prezidents pauda, ka Baidens daudz uzmanības ir veltījis, atbalstot Latviju ceļā uz NATO.
Jau vēstīts, ka 81 gadu vecais Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā un izteica atbalstu Herisas kandidatūrai. Baidena vājais sniegums debatēs ar Trampu jūnija beigās, kā arī regulārās pārteikšanās un nespēja skaidri izteikties bija radījušas bažas, ka viņš nevarētu uzvarēt republikāņu kandidātu Donaldu Trampu un nostrādāt vēl vienu prezidenta amata termiņu. Daudzi demokrātu politiķi bija aicinājuši Baidenu atteikties no kandidēšanas.
Pēc Baidena atteikšanās kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās daudzi Demokrātu partijas politiķi pauduši atbalstu viceprezidentes Herisas kandidatūrai.
Prezidenta amata kandidāts oficiāli tiks izvirzīts Demokrātu partijas konventā, kas sāksies 19.augustā Čikāgā.