Strīķe skaidroja, ka TM nākusi klajā ar iniciatīvu, ka, pārskatot kadastrālās vērtības, vienlaikus būtu ieviešams arī minimālais ar nodokli neapliekamais nekustamā īpašuma vērtības apjoms. Patlaban tiek apsvērta iespēja ar nodokli neaplikt tādu īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kas ir primārais personas īpašums, kurā tā dzīvo.
Vienošanās par šādu piedāvājumu pagaidām nav panākta, atklāja Strīķe.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība atbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču patlaban vēl nav panākta vienošanās par iespējamām nodokļu izmaiņām, jo par tām plānots runāt tikai pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. "Tad būs runa ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par mikrouzņēmuma nodokļiem un par nodokļu sistēmu kopumā," teica Dzintars.
Viņš uzsvēra, ka, atbalstot piedāvāto pieeju un uzskatot, ka palielinoties kadastra vērtībai, būtu nepieciešamas izmaiņas, patlaban gan nebūtu atbildīgi pateikt precīzus ciparus, kā nodokļu izmaiņas izpaudīsies.
Partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs sacīja, ka partija šo jautājumu uzskata par ļoti svarīgu, taču patlaban gala vienošanās nav. "Vienošanās pagaidām arī nebūs, jo jāskatās kopējā fiskālā ietekme nākotnē," sacīja Zakatistovs, piebilstot, ka tas ir nākamā gada jautājums.
Ideja par NĪN pilnīgu vai daļēju atcelšanu vienīgajam mājoklim ir sena, taču partijas līdz šim nav izšķīrušās tādu atbalstīt. Piemēram, 2013.gadā Saeimā atbalstu neguva deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu, kas paredzēja noteikt minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliktu ar NĪN. 2018.gadā Saeima noraidīja citas opozīcijas partijas "No sirds Latvijai" iesniegto likuma grozījumu projektu, kura mērķis bija iedzīvotājus atbrīvot no nodokļa maksāšanas par vienīgo mājokli.
Arī sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv bija iesniegta iniciatīva "Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam", kas savāca vairāk nekā 26 000 parakstu, kas bija rekordliels parakstītāju daudzums, tomēr deputāti lēmumu par šo iniciatīvu nepieņēma. Sākotnēji iniciatīva ar aptuveni 10 000 parakstiem Saeimā nonāca 2016.gadā, bet vēlāk parakstu skaits tika papildināts.
NĪN ieņēmumi pamatā nonāk pašvaldību budžetos. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis savulaik ir izteicies, ka NĪN veido ap 14% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem, attiecīgi tas noteikti ir vērtējams kā nozīmīga budžeta ieņēmumu daļa.
Lietuvā limits ir 200 tūkstoši
Kas notiks ar īres namiem?
Kas maksās par infrastruktūru?