"Līdz šim nereti medijos ir dzirdama šausmināšanās par to, ka jaunieši maz interesējas par sabiedriskām aktualitātēm un politiskajiem procesiem, aizmirstot, ka paši esam viņiem lieguši iespēju aktīvi piedalīties un paust savu politisko nostāju vēlēšanās. Tajā pašā laikā kriminālatbildība ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. 15 gados jauniešiem obligāti ir jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs noslēgt darījumus par savu brīvo mantu. Uzskatu, ka, paplašinot vēlētāju loku, izdosies jauniešus iedrošināt daudz vairāk interesēties un iesaistīties politiskajās norisēs dzimtajā novadā, kā arī tas palielinās politiķu interesi par jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanu. Un tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā līdzšinējās demogrāfiskās un emigrācijas tendences mūsu valstī," iepriekš uzsvēra LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Aicinājumu atbalstīt vecuma sliekšņa samazināšanu Eiropas valstīs jau 2011.gadā izteica Eiropas Padome (EP), aicinot piešķirt vēlēšanu tiesības jau no 16 gadu vecuma visās 47 EP valstīs visu veidu vēlēšanās. No Baltijas valstīm pirmā EP aicinājumam ir sekojusi Igaunija, kas šī gada maijā jau pieņēma lēmumu par balsošanas vecuma samazināšanu pašvaldību vēlēšanās no 18 uz 16 gadiem, norādīja politiskais spēks.
Pašlaik pilsētas un novadu domes vēlēšanās var piedalīties Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.