No grozījumu sākotnējā varianta pēc Saeimas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Andreja Elksniņa (SC) ierosinājumiem ir svītrots ierosinājums precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai.
Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likuma 496.panta pirmās daļas tekstam "prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus" netiks pievienoti vārdi "tajā skaitā arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai".
Tomēr piedāvātās Kriminālprocesa likuma 455.panta izmaiņas joprojām paredz papildināt likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, ļaujot aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem.
Izmaiņas 496.pantā ir vērtējamas kā juridiskās tehnikas jautājums, kas neapdraud lietas būtību, sacīja viens no grozījumu iniciatoriem Saeimas deputāts Andrejs Judins (V). Viņš skaidroja, ka arī Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka 496.pantā būtu vai nu jāuzskaita visi iespējamie lūgumi, vai nav jāmin neviens.
Judins skaidroja, ka vēlējies savu domu izteikt skaidrāk, bet, ņemot vērā citu juristu viedokli, "nevar stūrgalvīgi" palikt pie sava. Tomēr deputāts domā, ka "principā nebūtu slikti", lai doma būtu izteikta nepārprotami. Judins gan neplāno rīt, 20.septembrī, kad Saeimas sēdē tiks skatīts šis jautājums, aicināt balsot pret komisijas viedokli.
Viņš norādīja, ka Reiznieces-Ozolas un Elksniņa motivācija, iesniedzot priekšlikumu izslēgt minētos grozījumus, ir "cits stāsts". Deputāts piebilda, ka, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, minētās izmaiņas 455.pantā par tiesībām rakstveidā pieprasīt kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus varētu attiecināt arī uz cietušajiem.
Vienotības, Reformu partijas un neatkarīgo deputātu jūnijā iesniegto grozījumu anotācijā teikts, ka, "lai novērstu Kriminālprocesa likuma 496.panta pirmās daļas atšķirīgo interpretāciju, tas jāprecizē, paredzot, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus par papildu pierādījumu pievienošanu lietai".
Kā ziņots, Lembergs iepriekš medijiem sacījis, ka plānotos grozījumus saista ar iztiesāšanā esošo lietu, kurā viņš ir apsūdzēts. Lembergs uzskata, ka tā ir politiska vēršanās pret viņu pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Savukārt Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP), komentējot Ventspils mēra izteikumus, iepriekš pauda gandarījumu, ka ir pagājis tas laiks, kad Lembergs ar savu publiski pausto viedokli varēja ietekmēt likumdošanas procesu.
Jau vēstīts, ka, argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību, Judins sacīja, ka procesa dalībnieki nedrīkst ignorēt faktus, kas atklājas tiesas procesa laikā. Savukārt komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka jaunatklātu pierādījumu pieņemšana nevar būt atkarīga tikai no tiesnešu labās gribas.