Kā ziņots, komisija šonedēļ atzina deputāta pārkāpumu un nolēma Kabanovam par šo pārkāpumu piemērot Saeimas Kārtības rullī paredzēto augstāko iespējamo soda mēru - izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Par Kabanova pārkāpumu un soda mēru nobalsoja visi klātesošie komisijas deputāti, izņemot Kabanova frakcijas biedru komisijas priekšsēdētāju Vitāliju Orlovu (SC), kurš balsošanā nepiedalījās.
Kabanovs sēdē uzsvēra, ka neviens cits, izņemot Latvijas tautu, nevarot vērtēt, ko viņš dara kā politiķis un vai ir ievērots svinīgais solījums. "Deputāti nevar būt tie, kas var mani tiesāt par faktu, kas ir visiem zināms. Lai tauta tiesā," teica SC politiķis, atsaucoties uz likuma pantu, kas paredz, ka deputātu nevar sodīt par viņa balsojumiem un viedokļa paušanu.
Deputāts uzskata, ka nav pievīlis savus vēlētājus un tie, kas tagad rīko "raganu medības", cenšas nepievilt savējos. Viņš arī norādīja, ka tagad līdzīgi varētu meklēt svinīgos solījumus devušos cilvēkus valsts pārvaldē, piemēram, policistus, kas būtu izdarījuši pārkāpumus, parakstoties par referendumu.
Kabanovs arī ironizēja, klāstot, ka tieši šāda referenduma sarīkošana, kurā vēlētāji nobalsotu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, varētu vēl vairāk nostiprināt latviešu valodas statusu. "Kur tad vēl vairāk to nostiprināt, ja ne referendumā?" vaicāja deputāts.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka deputāti svinīgo solījumu vai zvērestu dod kā brīvprātīgu, publisku apliecinājumu, ka persona apņemas kaut ko darīt vai arī no kaut kā atturēties. Nedodot solījumu paredzētajā formā un neparakstoties, nevar tikt apstiprināts deputāta mandāts.
Kusiņš skaidroja, ka zvērests deputātu saista no ētiskā viedokļa un ļoti svarīgi, kāds ir bijis nodoms, izdarot pārkāpumu.
Ja zvērests ir pārkāpts, tad tas, vai ir bijis ētikas pārkāpums, jāvērtē šai komisijai. Piemēram, zvērests varētu būt arī pārkāpts, ja deputāts neievēro kādu likumu, piemēram, Ceļu satiksmes noteikumus. Tāpēc, ja Saeima lemj par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, nevar izslēgt arī lemšanu par ētiku, teica Juridiskā biroja vadītājs.
Kusiņš arī izteicās, ka viņam esot grūti iedomāties, ka deputāts Saeimā varētu balsot par referendumu, nepārkāpjot zvērestu. Viņam vispār liekoties dīvaina situācija, ka Saeimā deputātiem būs jābalso par vai pret likumprojektu, kas ir pretrunā ar solījumā pausto. "Balsojot par šādu likumprojektu, ir diezgan nepārprotami, ka tiks pārkāpts zvērests vai solījums," teica jurists.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pēc Kabanova uzklausīšanas izteicās, ka viņa paustais bijusi "skaista atbilde" elektorātam, bet neesot saklausīta atbilde, vai tiešām zvērests ir pārkāpts.
Dzintars uzsvēra, ka arī demokrātijā ir zināmas robežas, piemēram, nedrīkst aicināt uz karu vai kaut ko tamlīdzīgu, jo zvērestā ir iekļautas objektīvas, uz valsts pamatiem balstītas vērtības, kas jāievēro.
Deputāts aicināja Kabanovam piemērot maksimālo iespējamo sodu, bet arī tas esot par maz. "Kabanova kungs būtu pelnījis žagarus," izteicās Dzintars.
Kritiski par Kabanova rīcību izteicās arī citi komisijas deputāti. "Tā bija mērķtiecīga akcija, turklāt publiska, tāpēc tas ir dubults pārkāpums," norādīja deputāts Kārlis Seržants (ZZS). "Tā ir valsts pamatu apzināta graušana," uzsvēra deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V).
Ar lūgumu izvērtēt Kabanova rīcību komisijā vērsās nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija.
Kā ziņots, konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var deputātam izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā, izteikt deputātam rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Kabanovs iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka ir parakstījies un to viņš esot izdarījis jau 20 minūtes pēc parakstu vākšanas sākšanās. Laikraksta Vesti Segodņa Kabanovs atklājis, ka parakstījies 1.novembrī kopā ar savu dēlu Rīgas 80.vidusskolā.
Jaunievēlētajiem deputātiem latviešu valodā jādod svinīgs solījums: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Katram jaunievēlētajam deputātam solījums jāapliecina ar savu parakstu.