Zems ūdens līmenis upēs un ezeros, kā arī zems gruntsūdens līmenis ir aptuveni kopš jūnija. Taču to ietekmēja jau pagājusī ziema, kad bija maz sniega un arī pavasarī izpalikušais plūdu periods. Lai gan jūlijs bija nokrišņiem bagāts, tomēr tas nespēja uzlabot situāciju. Pārējos mēnešos kopš jūlija nokrišņu daudzums nebija liels, turklāt oktobrī vispār nokrišņu tikpat kā nav bijis.
Lai ūdens līmenis paaugstinātos, ir nepieciešami ilgstoši nokrišņi, vismaz nedēļas garumā, norāda hidrologi. Tomēr pārskatāmā nākotnē prognozes nav iepriecinošas - nokrišņi varētu būt gaidāmi ap 6. un 7.novembri, tomēr arī tie nebūs ilglaicīgi.
Ja ūdens līmenis būtiski nepaaugstināsies, bet ziema būs ar lielu salu, ūdenstilpes var ātrāk aizsalt un ledus būs biezāks, jo seklāki ūdeņi aizsalst ātrāk - tajos mazāk saglabājas siltums. Savukārt tas var negatīvi ietekmēt zivis - tām zem ledus slāņa var pietrūkt skābekļa.
Jau patlaban zemais ūdens līmenis ietekmē zivju uzvedību, piemēram jūrā mītošās lašveidīgās zivis, kas parasti rudenī dodas uz upēm nārstot, ir kļuvušas krietni kūtrākas un vai nu uzturas jūrā, vai arī upju gultnēs esošajās bedrēs.
Iepriekšējo reizi ieildzis sausums ir bijis 1976., 1996. un 2006.gadā.